ausis glauda: Budrūs – Dulksna Randa
Varētu vēl pacepties par cilvēku netīkamajām īpašībām. Piemēram, par to kā man nepatīk, ka kāds manu teikto interpretē. Uzreiz ir tās īggnums: "Kurš nomira un iecēa tevi par tiesu varu?" Kaut kāda nereāla iedomība šitā vāvuļošana par to, ko es esmu domājusi sakot kaut ko par kaut ko. Kā pie velna tu vari zināt ko es domāju???!!! Varbūt es domāju, kā labāk tevi sacirst vienādos gabalos un pēcāk aprakt pilsētas parkā zem katras priedes.
Tik vien kā attaisīt mutīti un paprasīt, nevis izplūst vājprātīgos minējumos.
ir arī baigi forši, kad tavus vārdus sagroza par kaut ko tādu, ko tu galīgi neesi teikusi.
it kā to parasti noveļ uz sievietēm, ka viņām tāda tendence ("aktad tu saki, ka esmu resna?"), taču jāteic, ka arī vīriešiem ir tendence vārdus sagrozīt, kā pašiem tīk.