ausis glauda: Kino - Mama mi vse tjazhelo bolni
Vēl es ļoti daudz lasīju, turklāt divas grāmatas pamīšus (kas parasti beidzas ar to, ka neizlasu ne vienu, ne otru). Neko īpaši jaunu neuzzināju, bet ir visādi interesanti zinātniski skaidrojumi un pavēršieni jau zināmajam.
Un man arvien vairāk sāk likties, ka esmu kaut kādā minimālā pakāpē autiska - sākot ar izvairīšanos no acu kontakta un beidzot ar savu lielo mīlestību pret korsetēm un korsetjostām.
p.s. Divas ērces.
p.p.s. Raspodiņi sāk iznīkt no dzimtajām pļavām. Es negribu dzīvot pasaulē bez raspodiņiem!
Nē nu satur jau vietās, bet tas nav tas, uzvelkot ciešu korseti pasaule liekas tāda gaišāka :D vai nu... es nezinu kā to aprakstīt. Bet man pavisam noteikti nekad, šņorējoties korsetē, nav gribējies spiegt "man spiež/sāp" kā to dara vairums jaunkundžu, manu attieksmi pie šņorēšanās drīzāk var aprakstīt ar "mmmm cieši ^_^".