Varbūt nedaudz novēloti (bet te visādas ģēlas) - par Alīnas Orlovas koncertu. Laikam esmu viens no ārkārtīgi retajiem cilvēkiem, kam nepatīk Andrejsala, vismaz tas konkrētais ūķis, pat nevaru pateikt, kas īsti (tualete ar kodēto nosaukumu "epilepsija" pavisam noteikti nepatīk), kā koncertzāļu princese uz zirņa - griozies tā un šitā, un kaut kas visu laiku traucē. Varbūt iņģiskais kontingents pie vainas - visādi "melnie" (matainie, skūtie, grebeņotie un sintētiski dredainie) taču ir kā jaukas, siltas mājas čības.
Lielais cilvēku skaits dikti silda sirdi - ja šitik daudzi nāca uz Alīnu - cik daudz nāktu uz current(u)! Jāraksta Tibetam vēstule!
Par pašu Alīnu - dikti smuki spēlē un dzied, neko oriģinālāku pateikt nevaru, puskoncertu skatījos uz viņas ēnu un matiem (nu kāpēc man nevarētu būt tādi mati!), otru pusi atpūtināju kaklu no nemitīgas snaikstīšanās un skatījos uz burvīgo vijolnieku (Ribaks ar savu vijoli var iet skābēt gurķus).

Ceru, ka avatar mani nesitīs par autortiesību pārkāpumiem, bet...

Par to, kā es brāļa draudzenei nospēru ūberaugstpapēžkurpes un sarkanās zeķbiksēs, galošās un milzīgā, adītā jakā gāju šaut pa bundžām, kādu citu reizi.