ausis glauda: Triarii - Piece Heroique
Es, protams, apzinos, ka mani var sadedzināt uz vecu likumu redakciju sārta, bet...
Man liekas, ka mācīties starptautiskās publiskās tiesības ir tikpat reāli kā bakstīt mākoņus ar slotaskātu.
Tas gan nenozīmē, ka šo nakti nepavadīšu ar Malanczuk(u), Lejnieka slaidiem un ANO tiesas spriedumiem. Tas tā tīri manam biedinājumam, ka ir izgudrotas vēl "labākas" izklaides par vakariņām svečugaismā.
Tāpēc:
cibai - nē
mūzikai - nē (nu varbūt pavisam nedaudz martial industrial)
fikšena grāmatām - nē
skype - nē
dzīvei - nē
Un par sapņiem runājot mani vienmēr ir fascinējuši manas mātes sapņi. Tas, kā tajos izpaužas zemapziņa. Piemēram, ja viņa sapņo par mani, viņa vienmēr redz mani saderinātu vai precētu un nejau ar kaut kādu tur prasto kaimiņu Jāni, bet ar nopietni bagātiem tipiem. Pēdējais "mans vīrs" šķiet bija Ričards Brensons.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
well, es jau negribu neko teikt, bet - starptautiskās publiskās vēl ir mazākais ļaunums no šīs katedras :D
Eiropas tiesības jau ir sarežģītākas, ta vēl starptautiskās tirdzniecības, bet punktu visam pieliek starptautiskās privāttiesības. nokārtoju, bet joprojām neko no viņām nesaprotu. tas ir gandrīz kā iemācīties ķīniešu valodā vārdus nezinot ko tie nozīmē.
Lejnieks - o jā, datans :D mēs bijām atklājuši ka šim ir oho.lv profils un izprintējām, pielikām pie katedras :D bij jautri..