Varbūt, ka ideja par evolūcijai pretēju procesu (hmmm deevolūciju?) nav nemaz tik absurda.
Man piemēram vajadzēja pus gadu, lai saprastu, ka četrstūrveida caurumu nevar aizbāzt ar trijstūri.

Lai nu kā tagad man atkal ir mīlīši - divi mīlīši un viena mīlīte, ko gan labāk būtu saukt par nemīlīti, jo pārāk dzīvas man ir saglabājušās atmiņas no tās jaukās pavasara dienas, kad pār lielajām ganībām bēgu no viņas, tā it kā man pakaļ dzītos nāve (konkrētāk - ļoti sāpīga nāve).

Jāgatavojas - sestdien man sāpēs visas maliņas.