1) Izklausās labi.
2) Morāle, kā izpausme? Vai tā nav kāda stikla pērlīšu spēle? Varētu piemēru?

Es arī nedomāju, ka instinkts ir izpausme. Instinkts ir tikai rosinātājs. Izpausme ir tas, ko uztveram.
3) <<"Un tad kad morāle aizliedz to ko liek, tad iekšā ir tā slikti?" Ko un kas liek? Instinkts? >>

Piemēram instinkts. Es tikai nevaru spriest par instinktiem. Tas, ko redzu sevī un citos ir tikai atblāzmas.

5) Kad pavirši paskatos, kuras morāles normas ir pretrunā ar cilvēka pamatuzdevumu - vairoties, nīdējot citus - tad tās ir saskaņā ar cilvēces pamatuzdevumu - tādu pašu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Nevaru saprast, bet izklausās pārāk pareizi un maigi. Es nejūtu sevi kā "Maija".

2) Morāle kā cilvēka esamības izpausme - Tu vienmēr zini, ka katrai Tavai rīcībai ir cēlonis un būs sekas, kuras iespējams vērtēt, un kuras tiks vērtētas, balstoties uz kāda un tavu izpratni par labo un ļauno. Tu pastāvi šajās robežās, ja vien Tev ir svarīgi citi. Morāle nosaka tavas cilvēciskas esamības apziņu, jo tad, kad Tu domā par sevi kā par cilvēku, Tu nevari izvairīties no jautājuma par vērtībām.

3) Paskaidro lūdzu, kādas ir instinktu vadītas darbības. Mēs jau sev vairs neēdam tikai tāpēc, lai saglabātu dzīvību, un nemīlējamies, tāpēc, lai radītu bērnus. Viss, kas kādreiz ir bijis instinktīvs, šobrīd ir kultūras un morāles sastāvdaļa. Vienkārši mainījušās proporcijas. Instinktu atblāzmas - tas ir precīzi teikt, jo tie ir pakļauti kultūrai.

4) es patiešām Tev nepiekrītu, ka ir tāds cilvēku pamatuzdevums. Manuprāt, nav nekā tāda.

(Reply to this) (Parent)