Ja regulāri kko drusku satīra un neaplaižas ar šausmīgu bardaku, tad, kā zināms, nemaz nav tik traki :)

(Reply to this) (Thread)

Kārtība:
Bardaks iestājas 5-15 min. pēc kārtošanas. Pofig, man netraucē.

Tīrība:
Putekļu slaucīšana (viss viens - mitra vai sausa) = putekļu dzenāšana - pēc brītiņa nosēžas atpakaļ uz noslaucītās virsmas. Grīdu slaucīšana: nūū, varbūt stundu izskatās, ka kaut kas būtu slaucīts. Grīdu mazgāšana: momentā piebradājas. Kas vēl, galdi kaut kādi. Momentā aizkraujas un piedrupačojas. Tos es pastiprināti vācu un tīru, lai visādi lopi nenāk un lai skats garastāvokli nebojā, bet velti. Viss, ko man izdodas satīrīt, ir pašas sirdsapziņa. Kas vēl, vertikālās virsmas visādas, augstie plaukti, skapjaugšas, pagultes - reti - kad uznāk šrubēšanas lēkme, un kā tādu to es arī uztveru - kaut kāda obsesīvi-kompulsīva ņemšanās, jo bezjēdzīga taču. Suņa rotējošos centienos saķert savu asti ir vairāk jēgas kā tīrīšanā.

Visu cieņu labajām, kārtīgajām un talantīgajām bitītēm, kam viss mirdz un laistās bez sevišķas piepūles. Man tīrīšana iemieso un simbolizē visu pasaules izmisumu, bezpalīdzīgumu un bezjēdzību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu neesi viena, kam tas tā ir.:/

(Reply to this) (Parent)