- 12.7.15 16:11
- ak šie tūkstošzīmju teikumi, ak šie vairāktūkstošzīmju teikumi. ak. ir taču pasaulē arī autori, kas raksta īsām strupām frāzēm. tādi, kas ieliek punktu ik pa desmit vai pārdesmit vārdiem. (un ir taču pasaulē tulkotāji, kas viņus pārceļ.) tā laikam ir karma. jā, jā. manai sirdij dārgi ir garteikumnieki.
Marias, es tevi mīlu, bet tomēr ir mazliet jocīgi izlasīt dažas reizes kārtējo teikumu, piekust, nopūsties, saprast, ka vispirms jāaizstaigā uzliet tēju, drusku jāizvingrina sprands un jāizvēlas teikumam piemērots disks. un tad tik un tā pienāk brīdis, kad vajag saņemties un doties kaujā ar teikumu. cīnīties līdz punktam. uhh. - 2 rakstair doma
- 12.7.15 19:39
-
ak, nē, nākamajā ir gandrīz piectūkstoš zīmju. iešu labāk paskriet.
- Atbildēt
- 16.7.15 13:49
-
Lasīju vakarā tos tūkstošzīmju (iepriekšējos) teikumus
par kopdzīves lēno bezjēdzību (iespaidīgi un trāpīgi),
par dzīves neizbēgamību,
par vīrieša roku skaistumu un par tulkošanas spožumpostu,
skaisti, jā.
Un tomēr - arī Tev es novēlu kādu tādu īsvārdīgu. Īsteikumīgu. Un viedu.
Ja gribi atvilkt elpu un atpūtināt karmu. Jo tādi ir. Viss īsais nau dumš, tiešām,
goda vārds, man ir bijis tas prieks (un pat ne slinkumpēc, nudie) tādiem ķerties klāt.
Kur viens teikums ir kā glāstošs filmas kadrs, kurā iekāp pa vārdu slieksni
vai kā koncentrēta vētra, kas ilgi vēl sāp muskuļos,
vai kā viens vēja apviļāts nokritis liepzieds
vismīļākajā no pilsētām, jā.
(Pēc izvēles un ar variācijām.) - Atbildēt