- 16.7.15 13:49
-
Lasīju vakarā tos tūkstošzīmju (iepriekšējos) teikumus
par kopdzīves lēno bezjēdzību (iespaidīgi un trāpīgi),
par dzīves neizbēgamību,
par vīrieša roku skaistumu un par tulkošanas spožumpostu,
skaisti, jā.
Un tomēr - arī Tev es novēlu kādu tādu īsvārdīgu. Īsteikumīgu. Un viedu.
Ja gribi atvilkt elpu un atpūtināt karmu. Jo tādi ir. Viss īsais nau dumš, tiešām,
goda vārds, man ir bijis tas prieks (un pat ne slinkumpēc, nudie) tādiem ķerties klāt.
Kur viens teikums ir kā glāstošs filmas kadrs, kurā iekāp pa vārdu slieksni
vai kā koncentrēta vētra, kas ilgi vēl sāp muskuļos,
vai kā viens vēja apviļāts nokritis liepzieds
vismīļākajā no pilsētām, jā.
(Pēc izvēles un ar variācijām.)