Man ir viens tāds glauns lukturītis, ja ar "glauns" saprot "lētākais, kas bij Valmieras Maximā." Viņš ir tāds diezgan liels, un, kad es viņu pielieku pie pieres un uzmaucu galvā kapuci -- ar visu bārdu pa gabalu izskatos pēc ortodoksāla jūda, kas nez kāpēc izgājis paskriet pilnā lūgšanu ietērpā. Ļoti eleganti.

Un radzītes ir spridzīga lieta.

varbūt tās radzes šķils tādus dzirksteļus, ka nekādu lukturi nemaz nevajadzēs.
es pārdevējam skaidroju, ka manā trasē vietām ir pavisam tīrs asfalts, vietām sniegs un ledus, un viņš atbildēja, ka cietīs asfalts, nevis apavi :)

pēc jūda pilnā ietērpā es tik un tā nevarētu izskatīties, no manis sanāktu tikai ciklops ar sarkanu ģīmi.

pieres lukturis labi noder pārvietojoties tumšajā diennakts laikā pa mazapgaismotu teritoriju, vajadzēja ņemt. un slēpes arī..

gan jau, gan jau, es tāpat mājsaimniecību gandrīz izputināju, jo ierakstā nav pieminētas ne lieliskās jaunās zeķes, ne lieliskie, jaunie cimdi :)