Vakarnakt mūsmājās bija Super Bowl vakars, brīžiem mani pat pārņēma neviltota interese, CJ pārliecība ir tāda, ka, ja pēc pāris gadiem mēs pārceļamies uz ASV, tad šī spēle man un māsai vismaz primitīva līmenī ir jāpārzin.
Lieliska diena, visam patīkamajam pa virsu - aizgāju uz darba interviju, jāsāk jau 1dien un beidzot, beidzot arī Londonā ir sniegs!
Rītdiena viennozīmīgi būs brīnišķīga. Vienmēr, kad lidoju kaut kur apciemot blue , tad klausos šo dziesmu. Nekad neaizmirsīšū, kā viņa mani sagaidīja uz Ķelnes doma kāpnēm, ar pudeli tekilas un šotu glāzītēm. Ak, pārpasaulīga laime!
CJam šodien skaidroju, ka 'she's the only attractive person who I don't rape in my mind every time I see her - just love her dearly..'
95: MONOGAMY (Originally aired 03.06.1998)
'If your partner has sex with a tree in a forest and you're not around to hear it, did it actually happen?'
We were having one of our conversational minuets in the dark, one of our gentle but ever so delicate chats about faithfulness, when my wife said that the only thing she missed as a monogamous woman-- at least I assume she was speaking as a monogamous woman-- was newness, new bodies, new hands, new sex. I said I knew what she meant. And I said, 'But isn't that kind of sad? I mean, if you go through your whole life, 20, 30, 40, 60 years of marriage without ever straying, you do that, you never get to know what it's like to be unfaithful. You never get to know what it feels like to be emotionally illegal. And that's an important feeling, one of the great human themes, after all, a whole constellation of humanity you'll never know.'
— Вот скажи, Терехин, сколько мужчина может прожить без еды?
— Сорок дней, говорят.
— А без женщины?
— А они-то причем?
— Эх, Терехин, вечная ты мерзлота!
Šodien smeldz un plēšs domas par vectētiņu. Kam gan viņš tagad brokastīs cep pankūkas, kam viņš glāsta muguru naktīs, lai atstājas murgi, kuru viņš tagad sauc par savu dzīvesdraugu un jau pēc mirkļa sola pārdot čigānam, kura roku viņš saņem, kad apstājas pie sarkanā, kuram viņš tagad ļauj nodzert putiņas no sava alus, kuru viņš tagad apsmej par kleitu garumu, ar ko viņš tagad sacentīsies šaušanā, ko viņš tagad ņems līdzi uz motokrosa veterānu ballītēm, kam viņš tagad māca, kā atgaisot radiātõrus, kā pareizi ar autiņu slidināties pa ledu, kas tagad bauda viņa maigās sirds labvēlību? Pat piezvanīt nevaru saņemties, bet viņš pat vienu rindiņu nav atrakstījis. Tā arī palikām pie 'putniņš aizlidojis'.