11 Februāris 2012 @ 15:58
 
Tā kā kārtējo reizi ir iznācis čiks no dzīves mēģinājuma (vai vīrieši, kas nav datoriķi/fizmati, pamet meitenes retāk?) un elpceļu kaiti pēc divu mēnešu trenniņiem ir izdevies izārstēt, beidzot saņēmos izvilkt sevi no mājām un aizdoties apskatīt to brīnumu, ko tautā dēvē par sporta zāli.

Secinājums - ja fiziskā forma ir tāda tikko bīdīt sākta, trīs mēnešu laikā pazūd viss ieguldītais. Stundiņa intervālu skriešanas (8-12kph) pat tik vienkāršotos apstākļos, ko dod skrejceliņš (nav tomēr tas, kas just asfaltu vai zālīti zem kājām un skatīties uz mežu + mākslīgi kontrolēts ātrums), šķiet smaga. Ļoti smaga. Rociņas arī vājas kļuvušas. Bet nu ir ļoti daudz grēkots gan ēdiena, gan alkohola nodaļās un visam citam laiks atrodās arī reti, tā kā sev piedodu.

Sapratu, ka gribētu atkal skriet ārā, bet nav īsti naudas, ko ieguldīt ziemas sporta tērpā/apavos, vakaros mājās esmu ap astoņiem un organisms nav skriešanai -10 īsti sagatavots.

Bet vismaz ir iespēja paskatīties uz glītiem vīriešiem. Gan kardio zālē, gan pie svaru mašīnām.

Un jā, šis vienkārši ir atgādinājums sev uzlikt uz mūzikas atskaņotāja kādu labu audio-grāmatu/radio-lugu.
 
 
Klausos: Peter Gabriel - My Body is a Cage
 
 
( Post a new comment )
veed_logs[info]veed_logs on 11. Februāris 2012 - 17:13
Pa ledu jau slīd, bet kuri apavi tad neslīd pa ledu? Jāskrien pa sniegu vai asfaltu, tad ir ok. Un mīnusos jau nav kam samirkt. Ūdens taču nav.

Un nesalst arī, ja kas.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Eiše[info]lea on 11. Februāris 2012 - 17:28
Skaidrs. Man šeitan vienīgais ne sniegs-līdz-ikriem ceļš lielākoties ir segts ar pieblietētu sniegu vai ledu. Bet būs jāpapēta tuvāk.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
veed_logs[info]veed_logs on 11. Februāris 2012 - 17:51
man arī nav sniegs līdz ikriem. skrienu pa normālu lauku ceļu ar pieblietētu sniegu. šodien ideāli. nekas neslīd.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)