Noskrēju (jeb drīzāk noskraidīju) savu pirmo pusmaratonu. Laiks - liels bez gala: 2:15:16. Trenniņu zem jostas man ir tik, cik ir šeitan, zem workouts: http://www.mapmywalk.com/profile/1796846/ , respektīvi - ap 75 kilometriem divarpus mēnešu garumā. Sajūta šobrīd - perfekta. Rīt noteikti būs astoņpadsmit dažādas sāpītes, šobrīd tikai divas - uz katras kājas pa vienai, toties lielai. Vispār pusmaratonu pirmo reizi ļoti ilgi biju plānojusi skriet nākamajā maijā, bet kā dzīve iebīdījās, tā ir labi.

Secinājumi un atziņas:

• Skriet vajag vairāk. Un biežāk.


• Jāiepērk jaunas zeķes. Botu amortizācija man patīk nu ļoti (ceļi kaifo), skriet arī ērti, bet kājas rīvē tā, ka jāraud.


• No šī otrā daļa vairāk attiecas uz pirmo punktu, bet tāpat: jāiepērk arī pulsometrs, lai nav jāpiestāj pie dzerampunkta un jābrīnās, ka pulss ir tik ātrs, ka individuālos sitienus saskaitīt nav iespējams.


• Vēl arvien esmu smaga. Pirmo maratonu gribu skriet ar maksimums 65 kilogramiem. Bet sajūta skrienot ar 73/4 ir pavisam citādāka nekā ar vairāk. Labāka. Tāpat jutos kā cilvēks ar augstāko BMI starp pusmaratonistiem. Cik redzēju - biju arī.


• Ja diena plānota silta - jāvelk gaišas drēbes.


• Vajag audzināt raksturu, lai skrietu konstanti.


• Man vēl arvien nepatīk skriet apļus.


• Bet man patīk skriet.

Šībrīža plāns - 2012. gada 20. maijā, Rīgas Nordea Maratons. Maratons. Ar utopisko laiku zem 3:40:22. Possible? Yes. Probable - time will show.
Kā arī metu kāras acis uz Valmieru nākamnedēļ ja kāds piekritīs, ka sedzu daļu benzīna apmaiņā pret vietu mašīnā.
Un trenniņi trenniņu galā. Kuriem man nav laika, jo mājās ikdienā esmu tad, kad ir tumšs.

Un jā - ja kādam ir pieejama laika mašīna, izaicinu jūs aizlidot uz gadu tālu pagātni un kādam, kas mani pazīst, pateikt, ka Linda šodien lēnām notipinās pusmaratonu (ieskaitot mani). Smiekli sejā - garantēti.