ar to naidu ir kā ir... 1.5 :) x esmu nīdusi pa īstam un no sirds... tā, ka pašai nelaba dūša metas un ir bijis par ko šķiet, ka ar laiku tas aukstais naids sāk pārvērsties nicinājumā... laikam jau visam šai pasaulē ir noilgums
jaa var buut - nicinaajumaa... paaraakuma sajuutaa, ka nespeej un neveelis nolaisties TIK zemu...
bet to laiku, kameer naids maajo tevii - tu tiec grauzts un sagrauts... un tas izraisa dusmas, dusmas, ka ir kaads, kas licis tev izaudzeet sevii to sajuutu - naidu...
brrr.... /negribu ieniist, nespeeju... bet piedot ar ne.../
nu jā ir lietas... TĀDAS lietas, kas ļauj uz visu pārējo paskatīties kā uz relatīvi sīku un nebūtisku... un tad tu cilvēks nesaproti, kāda velna pēc tie citi tur cepas un ņemas pa savu smilškasti...
zin kā velns viņu zina, vai Tu sapratīsi - parasti nesaprot, kad es stāstu
bet reizēm man patīk vizuāli iztēloties kā filmās rāda - kā es izskatos uz apkārtējās pasaules fona - iela, kvartāls, pilsēta, rajons... kā no putna lidojuma, vai kā lidmašīnā ceļoties gaisā un skatoties uz leju... nu - man patīk tā uz visu fizisko un ne tik fizisko paskatīties... - kopumā :)
ai... jaa... sapratu - ij ljoti labi, jo arii man taads nikjis ir - redzeet sevi seperaati... ij padoms, kaa fonu izveeleeties apkaarteejo pasauli (ielas, maaju, cilveekus) - ir ljoti pat noderiigs...
Shito nolieku manu shodienas veertiigo ieguvumu kaarbaa ;)))
mhm - palasīju mēs jau par to runājām "viņreiz" :) bet redz' - starp mums, prastajām šīszemes sievietītēm, klīst arī šādas smalkas, maigas un visādi citādi ekskluzīvas dvēseles :)
nikur ni prom - sēdēs kā ķipis pie TV un ceptiek kartOFeļiem un svētku sajūtu nedaudz rada vien sniegs. a Tev ir? - svētku sajūta?