10.9.15 23:28 - par bēgļiem
es ļoti minimāli sekoju līdzi lv presei.
būtībā kopš es te nerakstu, es arī nelasu neko latvisku. mana ikdiena beidzot ir šeit un tagad.
bet tomēr līdz manīm ir nonācis sašutums par to, ka Latvijai būtu jāuzņem 250 bēgļi.
...
Vācija EU sarunās tiek minēta par piemēru bēgļu uzņemšanā, nezinu kāds ir Jūsu informācijas līmenis par to kā tas izskatās realitātē. Izstāstīšu kā tas ir no mana skatu punkta.
es dzīvoju 108 000 iedzīvotāju pilsētā. tāda Liepāja vai Daugavpils. Studentu pilsēta.
Pavasarī bija plānots, ka katru mēnesi pilsētā ieradīsies 50 bēgļi. šobrīd situācija ir tik kritiska, ka skaitlis trīskāršojas, ar piebildi, ka iespējams būs vēl vairāk.
Kopumā prognozē, ka šogad Jēna uzņems vismaz 2000. Visās apkārtējās pilsētās ir līdzīga situācija. Visur ir bēgļu krīzes centri, tiek meklētas telpas, kur izmitināt cilvēkus.
Kā tas iespaido mani?
Mēs, piecu cilvēku ģimene, dzīvojam 65 kvadrātmetru dzīvoklī. Labprāt gribētu lielāku, bet neiespējami atrast (normālā rajonā). Jēnas universitāte vilina studētgribētājus no visas Vācijas, bet ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, pilsēta nevar paplašināties un augt. Dzīvokļi ir tik cik ir un cilvēki, kas tiecas pēc komforta agrāk vai vēlāk pārceļas uz laukiem. Nu līdzīgi kā Rīgā.
Bet kur tādā gadījumā nomitināt 2000 bēgļu?!
Šobrīd ir rasts krīzes risinājums - izmitināt šos cilvēkus skolu sporta zālēs. Tas nozīmē, ka skolēniem nebūs sporta stundas un visas daudzās sporta biedrības nedabūs telpas treniņiem. Maniem bērniem šī ziņa nāca kā šoks. Viņi saprot, ka cilvēkiem vajag kaut kur palikt, bet viņi nespēj iedomāties savu ikdienu bez treniņiem.
No tiem 2000 bēgļu, aptuveni trešdaļa ir bērni līdz 18 gadiem. Bērnudārzā dabūt vietu vienmēr ir bijis grūti. Neapskaužu tos vecākus, kas tuvākā gada laikā meklēs savai atvasei vietu bērnudārzā, pat privātajiem bd jādod vietas bēgļu bērniem.
Ko es par to visu domāju?
Protams cilvēkiem vajag palīdzēt, bet ja tas iespaido manu komfortu, tad protams gribas protestēt. Ļoti egoistiski.
Tad protams es sakaunos par savu egoismu. Bēgļi ir visur. Neviena pilsēta vai ciems te Vācijā nevar izvairīties no bēgļu uzņemšanas. tie skaitļi ir vienkārši drausmīgi. un tā taču jau ir bijis. Otrā pasaule skara laikā bēgļu straumes no Latvijas arī plūda uz Vāciju. Esslingenā bija liela latviešu bēgļu nometne. pat dibināja skolu un bērnudārzu latviešu bērniem. Minsterē vēlāk universitāte. Šaubos vai toreiz vācieši ar prieku uzņēma bēgļus. un lai kā arī būtu bijis vai nebijis, izskatās, ka tagad sīrieši, afgāņi, albāņi & co dibinās bd, skolas un universitātes. un vienīgais kas atliek mums - pieņemt.
4.9.15 10:32
* M jau nakosaja rita pazinoja, ka gribetu braukt uz Pragu. un es fiksi vinu pieteicu. redz, tomer pats pienema lemumu :D (mes ar S noinscinejam sarunu aiz durvim, ka sutisim vinju uz bd, lai viens nepaliek majas. neticeju, ka vins iekritis tadas lamatas)
* skolenu apliecibu ari pats nokartoja un taja pasa diena
* vakar es beidzot atradu laiku, lai nopirktu vinam skolena meneskartinu. Salidzinajumam - Jena (Liepajas lieluma pilseta), visiem transportiem skolena meneskarte maksa 41,70 Euro. Man nezkapec likas, ka ta summas varetu but uz pusi mazaka.
* Linai rit treninizbrauciens airesana
* bet es sodien ar kolegiem airesu "puku laivu" - Drachenboat - redzes ar cik tulznam es izkapsu no tas laivas.
31.8.15 21:44
Sveiciens!
Nu man atkal gribas kaut ko uzrakstīt...
+ šodien nācās pārvākties birojā. uz telpām, kas šaurākas un sliktākas, jo skata pa logu nav, pretējās mājas žalūzijas kaut kādas spoguļainas - atstaro gaismu. Es savas lavandas turu trauciņā un ik pa laikam pabužinu un dedzināju sveci, ko atcesu vairāk kā joka pēc - spirituālā telpas attīrīšana no sliktas auras - bet tiešām visu dienu nejutu to dīvaino smaku, kas agrāk uzvēdīja (tajā telpā agrāk bijusi laboratorija un kaut kas ož. varianti dalās, viens no nekaitīgākajiem, ka tā ir paklāja līme, kas ož).
+ vakar un šodien +35
+ vakar bijām pie ezera. S un A aizbrauca airēt, bet A airēšanas vietā pusotru stundu diendusu nokrāca. vispār A ir traks skuķis. Trakojot līdzi lielajiem pagāja pilnībā zem ūdens. izbailes un tā, bet tūlīt trako tālāk. lapsenes trauma gan vēršas plašuma un nu jebkas kas lido(muša), vai ir maziņš un kustas(zirneklis pie griestime) izraisa skaņu signālus.
+ ir ģimnāzists, bet nu gaaaaarš ceļš tur vēl ejams. bērns nevar sadūšoties aiziet pie skolas sekretāres un nokārtot skolēnu apliecību. rīt sākas septembris un es atsakos arī turpmāk dot katru dienu 3 eiro ceļa naudu. S mani atbalsta un mēs plānojam uzstādīt ultimātu - vai nu puika iet pie sekretāres un nokārto lietas vai arī lai brauc tos 6km ar riteni.
+ pa vasaru es biju sailgojusies pēc kanu. tās atmosfēras - gaidīšanas pie upes, bērnu vērošanas, čalām ar citiem vecākiem... nu viss ir atpakaļ un protams, ka uzreiz uz pilnu klapi. Šodien sēdēju un brīnījos cik labi Līna airē un rullis gandrīz, gandrīz sanāk. fantastika! pēc tam mājās abas ar riteņiem braucām. L man pa priekšu. mierīgā, vienmērīgā ritmā un man kā filma galvā tinās ainas pirms gada, kad viņa činkstēja, pinkstēja, uzminās un pauzēja un beigās kalnup stūmāmies. tikai viens gads, bet bērna izaugsme - WOW!
+ Maksis pa gadu gan liekas, ka samaitājies. viņš kļūst arvien kūtrāks un kūtrāks. jorpojām fanātiski, gluži kā atkarīgais spēlējas ar lego. rītā, pusdienā, vakarā. uz treniņiem, brauc, airē, tūlīt arī rulli uzmetīs, bet tā attieksme... ļoti bieži ir neiecietīgs, nepacietīgs, nedzirdīgs. bet ir arī mirkļi, kad viņš ir super duper mīļš, saprotošs un izpalīdzīgs. objektīvi iespējams, ka tas ir 50:50, bet tās negatīvās lietas vienmēr kaut kā vairāk uz nerva uzkrī, tāpēc brīžiem liekas, ka ar to puiku ir tikai problēmas. un es nemāku un nezinu kā viņam paskaidrot. Rudens brīvdienās kanu nodaļas M grupa brauks uz Prāgu trenēties kanālā. Treneris, lai uzkurinātu interesi, pateica, ka tas ir ekstrēmais kanāls. Maksis momentā atteicās braukt līdzi. viņš tur pārsitīšot galvu. kad saku, ka būs ķivere, tad atbilde momentā - jā, bet seju?! Saku, ka ģimnāzijā nav horta, tad viņam visu laiku vienam jāsēž mājās. jā, ok. saku, ka nekā nebija, vienu neatstāšu! lai vienu nedēļu brauc kanu, bet otrajā nedēļā es ņemšu atvaļinājumu un mēs pabraukāsimies kaut kur tepat riņķī apkārt. jā un tas kanāls, protams kā kanu kanāls - grūtības pakāpes vairākas un treneris nav apdauzīts, lai ekstrēmajā posmā laistu M grupu. Piespiest, ļaut pašam izlemt un nest atbildību par savu lēmumu? bet man patiešām ļoti negribas viņu vienu atstāt dzīvoklī.
+ Anna palēnām sāk runāt. Ļoti labprāt skrien. daudz, ātri. ļoti labprāt lec. nu jau stabili pati no 40 cm augstuma var nolekt. tas viņai pašai gandrīz ap vidukli. ļoti labprāt peldas un peras pa ūdeni. izņēmums ir vanna mājās. tad ir panika un skaļi skaņas signāli. jocīgi, jo baseina duša ir OK un šad un tad paiet zem ūdens ir satruacoši, bet nav skaņas (tad, kad izlien ārā, ne jau zem ūdens).
+ Stefans ir sales manager. mājās ir reti. es apsveru pāriet uz nepilnu slodzi. pagaidām gan sanāk izlavierēt un S saka, ka drīz mainīs darbus (kā tad!), ka nevajag. bet nu nezinu.
+ darbs kā tāds - mokas, vienas mokas, bet tiešais kolektīvs ir baigi, baigi foršais. es gan atkal esmu lokomotīve, kas visus velk, bet ok. šodienas pārcelšanos arī izmantoju, lai izsistu kolektīvam labumu. man liekas pat, ka man sanāca. bet nu hop! es teikšu tikai tad, ka grāvim būsim pāri un man būs rokā rakstiski pierādījumi.
+ ar rīdienu man būs pašai sava stāvvieta pie darba!!! iedomājies - atbraukt uz darbu ar auto, noparkoties un viss! var iet strādāt! nekādas apkārtbraukāšanas un meklēšanas, nekādas trīcēšanas, ja auto atstāst puslegālā, nu labi, lietas īstajos vārdos - aizlegtā zonā. fantastika!
+ es gan joprojām pārsvarā braucu ar riteni. 60m lejā, b/d, parciņš, 60m augšā pa stāvo ielu. ielas vidū ir trepītes. kādi 5-6 pakāpieni un nobrauktuve ratiņiem. līdz šim man nekad nesanāca pa to uzbraukt. piektdien bija firmas sporta un ģimenes tusiņš un nezin kā, bija viens svešais - džeks ar stendu - riteņbraucēju triko pirkšanai un "velotrenažieris" - šosejnieks ar paceltu pakaļējo riteni. visi varēja uzkāpt un uzmīt maksimālo ātrumu. Maksis mēģināja pirmais - 38.8 kmh, Līnai sanāca 32kmh, man protams arī savajādzējās. cerēju pārspēt Maksi un sev par pārsteigumu displejā ieraudzīju 53kmh! vēl lielāks bija mans pārsteigums, kad uzzināju, ka visiem džekiem tā ap 55kmh un rekords ir šefam - vispusīgi trenētam vīrietim - 56.7 kmh! Un es visu laiku domāju, ka es baigā nīkule esmu... Rezultātā šodien es pateicu, gan kalnam, gan stāvajai ielai un trepītēm ar nobrauktuvi, kas es tāda esmu un ko es varu un uzbraucu! smiedamās! un elsodama :) man pašai tas liekas kolosāls vasaras nobeigums.
9.8.15 19:32
Lidlaukā bija forši!
Ja kādreiz gadīsies būt Greiz tuvumā - noteikti aizejiet uz pili un paņemiet gidu - super stāstus tante izstāstīja!
Madariņa pārgurusi, pat mini ballīte izpaliks. Bet vienalga bija forši.
5.8.15 07:43
Rīts. Ģērbju Annu, skrienu mazgāties, meklēju sev outfitu (mokas atrast ko birojam un 30 grādiem derīgu), fiksi, fiksi. Anna ar tēti jau labu laiku virtuvē un sauc mani. Beigās iebrāžos un gaidu pārmetumus par čammāšanos... bet tā vietā saņemu smaidīgu bērnu, vīru, vēl karstas grauzdētas maizītes un kafiju!
Ir tik labi būt man!
27.7.15 00:33
Ziniet kāpēc es vairs nerakstu?
a) vienkārši nav laika. Darbs, bērni un vīrs mani noslogo pilnībā. Patiesībā esmu tik pārņemta ar karjeru, ka bail palaist kaut ko ģimenē pašplūsmā un tāpēc varbūt drusku pārforsēju. Bet gan jau izlīdzināsies.
b) kopš Lieldienās visa LV famīlija sainstalējām vacapus un izveidojām grupu - komunikācija notiek tajā kanālā. Ļoooooti ērti!
25.7.15 08:56
Tik daudz sveicienu kā vakar sen nebiju saņēmusi. Un visi tik forši! Uz darbu aiznesu Selgas cepumu kūku- pazuda nenormāli ātri. Kāds pat šķīvi nomazgāja!
No rīta uzzināju, ka esmu arī nokārtojusi savu advancēto eksāmenu! Kas ir ļoti ļoti forši.
Vēl es vakar pēc mēnesi ilgas organizēšanas tiku darbā pie skapīša dušu telpā. Nu vairs nav ko bīties kā pārdzīvot šo vasaru.
Divreiz iezvanījās telefons un man bija tā jāķiķina, ka nācās skriet ārā no biroja.
Vakarā ar bērniem un brāli aizgājām uz dārzu. Nopļāvu visu garo zāli, izgriezu kokus. Brālis visu laiku izcili palīdzēja. Vadu turēja, pacēla, aiznesa - tas ir tik neatsverami, ka nekas nav jāsaka, jāskaidro, otrs pats redz un dara, lai raitāk uz priekšu iet. Kolosāli!
Pēc tam vakariņās pārsteidzu visus servējot kukurūzas čipšus ar gaļu :)
Vienvārdsakot, man bija kolosāla vārda diena!
14.7.15 07:37
Kopš Anna pirms pāris nedēļām bija slima, viņa naktīs vairs neguļ. Labākajā gadījumā pamostas ar kliedzieniem pussešos, drīz nomierinās, bet ir pamodusies un neļauj nevienam vairs gulēt.
Šonedēļ esmu kursos. Beidzot varētu atgūt zaudēto miegu, bet es uztrūkos pussešos un gribēju skriet mierināt Aņņuci.
P.S. ja kājas pēkšņi krampji rauj, tad kas trūkst - kalcijs? Tā kā jau labu laiku izvairos no piena produktiem, tad ko? Vai arī ķermenis jau pieradis pie bezpiena un nezināja, ko iesākt ar to comte sieru, ko vakar apēdu.
9.7.15 21:38
Maksis izlaidās šodien no pamatskolas.
Pasākuma beigās - pārsteigums vecākiem - valsis! Mums ar Maksi pārsteidzoši labi saskanēja. Īstenībā - ideāli! Man milzīgs prieks!
Bet Maksis palika Maksis līdz galam un kāmēr atvadījāmies no skolas, skolotājiem un vecākiem, tikmēr dēls nolauza kokam zaru. Galvenais, ka ne jau šādam tādam, bet īpašajam skolas cukurtūtu kokam.
Heh...
7.7.15 21:39
Annai taad "pati, pati!" periods.
Es arī ļauju visu pašai un mums pat ir panākts, ka viņa pati paprasa palīdzību, ja tomēr netiek galā.
bet par spīti tam visam, mēdz būt histērijas.
Nu piemēram šovakar.
vakariņas. katrs ēd, ko nu kurš. Anna pēkšņi arī grib jogurtu. Paņemu trauciņu un ielieku. Anna bļauj pilnā rīklē, taisa tiltiņus un birdina asaras tā it kā vienīgā rotaļlieta būtu atņemta. iemesls - es ieliku nevis viņa pati. tādos brīžos viņa pasākusi visu lidināt pa gaisu. tas trakākais - viņai ir ķēriens uz mešanu - lido trāpīgi un tālu. Pirms viņa paspēja kaut ko aizmest, paķēru bērnu, iznesu koridorā un pateicu, ka tad kad nomierināsies varēs nākt atpakaļ. pārsteidzošā kārtā no ārkārtējas histērijas līdz rāmumam bija nepilna minūte. gandrīz tūlīt pat nāca atpakaļ, varēja redzēt kā cīnās ar sevi, lai nomierinātos un saņemtos, tad apsēdās un mierīgi izēda jogurtu.
viss ir iespējams!
vajag tikai gribēt.
30.6.15 08:41
vakar bija jocīga diena.
viss sākās it kā labi - Anna pamodās mundra un aktīva.
bet nu tā kā iepriekš bija t, tad tomēr vedu pie doka.
aizgāju pie auto un gandrīz neatpazinu - putniem, kas dzīvo augšā kokos, laikam bija bijusi mega super caureja. jocīgi gan, ka tikai mans auto bija tik ļoti apskādēts. citiem minimāli.
pie doka viss ok. bet S darba vēstule, ko paņēmu līdz, palika nenosūtīta. trīsreiz gāju uz pastu. pirmās divās bija vēl ciet, trešajā rinda stāvēja ārā uz ielas.
labi. braucam uz darbu pēc darba kompja. viss ok, tikai jau gandrīz pie mājām atcerējos, ka strāvas vadu nepaņēmu līdz. Jau gribēju mest riņķī, kad ieraudzīju, ka Anna jau guļ.
nu neko. braucam tomēr uz mājām.
pēcpusdienā karinu drēbes uz balkona un Anna ieskrien iekšā un aiztaisa durvis un rokturi, ko vislaik nevarēja aizsniegt nofiksē - esmu iespundēta jeb pareizāk sakot izspundēta. labi, ka tas notika īsi pirms trijiem, kad lielie parasti nāk mājās.
nākošais starpgadījums, braucot atkal uz darbu. redzu, ka krustojumā zaļais un uzgāzēju nedaudz. mirkli pēc tam zibsnis. jā, fotoradars. ehh....
tad pie kanu mani gandrīz velosipēdists sabrauca. Maksis mani izglāba (no balkona arī, tāpēc vakarā bija lepns kā tītars).
bet vislielākie podi bija, ka pēc kanu aizbraucām uz veikalu pēc kaut kā garšīga un konstatējām, ka maka ta nau! ar visu rokassomu. atcerējos, ka kanu man tā vēl bija. braucām atpakaļ, bet tur jau viss slēgts. protams visu laiku es tā braukājos pa sastrēgumlaiku, tāpēc viss vēl maksimāli lēni. somā arī telefons, tāpēc nevaru piezvanīt trenerim un paprasīt vai nav kaut kur pievākta tā mana taša. nu neko braucam mājās un vienīgais prieciņš, ka dzīvokļa atslēgas kabatā, ne somā.
piebraucam pie dzīvokļa un es gandrīz biju gatava nobučot Līnas treneri, kura pacietīgi stāvēja pie mūsu mājas ar manu somu.
tjā.
man gan jorpojām likās, ka lai arī jocīga, diena nav bijusi nemaz tik slikta.
bet tad kad Annis mocījās 4h nevarēdama aizmigt, tad gan man likās, ka nu gan ir drusku pa daudz vienai dienai.
29.6.15 01:19
es bieži iedomājos par Čārlija Čaplina filmām.
man liekas, ka ar Annu mēs tādā dzīvojam. viņa vienmēr ir spējusi ļoti skaidri darīt zināmu, ko viņa vēlas. un valodai ar to nav nekāda sakara.
tagad mazais sācis likt kopā divus vārdus, bet tas izklausās pēc teikumiem.
Līna un Maksis nebija nedēļas nogalē mājās. Stefans tāpat.
mums ar Annu divatā nebija garlaicīgi. viņa izdomāja naktīs negulēt un šodien parādījās arī iemesls - saaukstēsanās vai drīzāk kaut kāds vīruss, jo acīs miegi visu laiku uzrodas.
maza karsta rociņa.
27.6.15 11:14
Jēnā demonstrācija. Viss centrs bloķēts, netikām Maksi aizvest uz treniņu.
26.6.15 13:23
Lielākas tēmas ietvaros, es retoriski jautāju birojā : kā izskatās veiksme?
- tā kā tu - it kā starp citu atbildēja kolēģe.
25.6.15 20:56
Man iet labi. Pat ļoti labi.
Daudz notikumu, daudz organizācijas un loģistikas, visu izbaudu, bet nav vajadzības to kādam stāstīt, rakstīt.
Darbā esmu līdz ausīm iekšā. Intensīvi, izaicinoši, aizrautīgi. Vakaros vēlu mājās. Stefans visu organizēja. Šonedēļ ir savādāk. S ir komandējumā. Bet es joprojām tieku galā gan ar bd, gan kanu, gan darba pasākumiem. Piemēram, šovakar bijām uz mana darba sporta spēlēm.
S gan tagad biežāk braukās apkārt. It kā pat 100% draudēti. S saka, ka tik daudz negrib un sāks lūkoties pēc cita darba devēja. Nu redzēs.
Citādāk - es laikam beidzot esmu iemācījusies sūtīt kosmosam vēlmes tā, ka tās piepildās. Fantastiska!!! Dzīvot ir kļuvis daudz vienkāršāk. Izbaudu.
15.6.15 07:59
Man nav laika lasīt epastus un uz tiem atbildēt, bet vakar pabeidzu lasīt vējiem līdzi. Pirmo daļu lasītāju gandrīz nedēļu, bet otro izrāvu pa vienu dienu.
Pirmo reizi lasīju Liepājā, tad man varēja būt kādi 14-15 gadi. Ar šodienas pieredzi lasīt pavisam savādāk. Citi apraksti mani uzrunā un citas rindas man liek raudāt.
10.6.15 16:44
Personīgs ielūgums vakariņās no potenciāla partnera.
10.6.15 09:18
Es bieži nesaprotu cilvēku reakciju attiecībā pret mani. Vakar kad skatījos TV ierakstu, man radās apjausma, ka iespējams tas tā dēļ maniem žestiem. Izgrieztajā gabalā tie bija pat nedaudz agresīvi. Vairākkārtīgi norādu ar pirkstu un pieliecoties uz priekšu it kā vēl pastiprinu.
Hmm
9.6.15 14:38
Diversity day ietvaros mani un dažus kolēģus filmēja, kā mēs simulējam strādāšanu....
8.6.15 17:01
- KO-LO-SĀ-LA ģimenes nedēļas nogale! Dažas bildes draugos :)
- šovakar kora Latvija koncerts
- rīt iespējams intervija par uzņēmumu, kurā strādā sievietes un cittautieši :D tēma tik kolosāla, ka nespēju atteikt :) redzēs vai tiešām un kā tas rezultēsies.