lazdu_ragana

Nu, kurš uzņemas Latvijai šādu izveidot?

Tiem, kas slinki spiest uz linkiem īsumā izskaidrošu ideju. Šī mājaslapa pieraksta ASV politiķu (īpaši Obamas) solījumus un teicienus, kurus pēc tam pārbauda un seko līdzi to izpildei. Lūk, Obama jau ir paspējis lauzt vienu savu solījumu.

 

 

Kad reiz Arčijs paziņos Aļošas konkursa jeb paņirgāšanās par 13. janvāri rezultātus?  Tauta (es) pieprasa uzvarētājus!

chirkainais ar saviem ierakstiem par futbolu mani kaitina! Es jau ar labrāt kaut kur futbolu uzspelētu, bet... kurš ta mani, tādu 48 kg skuķi ņems pa pilnu. No malas jau nevar pateikt, ka mans futbola moto ir "No blood, no fun".  Taktikas man nekādas, a nekaunība un drosme liela.

Tas vienmēr ir smieklīgi, kad sāku spēlēt futbolu ar kādu pirmo reizi. Puiši baidās mani, kā jau minēju pirms pāris ierakstiem, mazo usi susi zaķīti, satraumēt. Pēc pāris minūtēm tas zināmu iemeslu dēļ mainās. Uz futbola laukuma man aizmirstas visa piesardzība, izskats un citi ikdienišķie mēsli. Ir tikai bumba, kas jādabū. Punkts.

Eh, ja es atrastu kādu vietu, kur varētu tā no sirds futbolu uzraut... Nu tā, lai neviens nebļauj, ja kaut ko salaižu grīstē, jo tas man arī labi padodas. Lai nav singro treniņu un spriedzes. Tā čomiski. Lai tiek tam vecim, kas manī dziļi iekšā sēž, nu tam, kam patīk Cietais rieksts, alus & lamāšanās, ar' kāds prieks.

 

 

Manā nīstamo un overrated autoru plauktiņā līdz šim ietilpa tikai Koelju-Šmoelju un Brauns-Auns. Tagad ienīstu arī masu histēriju trīspadsmitgadīgo Ieviņu un Santiņu vidū radījušo "Krēslu".

Nu kaaaamon! Desmitgades labākā grāmata??? Kā vispār kaut ko tādu var atļauties pateikt? Pfe! Lūk, lūk, lūk - reliģiozo cilvēku nīšanai pievienoju arī pseido-literatūras cienītājus, kas izlasa vienu grāmatu gadā, pie tam, to pašu ko visi pārējie viņu mazie alternatīvi apdāvinātie draudziņi. Tad seko bļaustīšanās no sērijas: vaaaaau - tā grāmata ir tik lieliska, ka pasaule mainīja savu griešanās virzienu tai par godu. Lubene. LUBENE tā ir, mīlīši!!! Skuķu romāns, bļa! Kā lasīju vienā diskusijā: "Tas notiek, kad nogarlaikojusies mājsaimniece pievēršas vampīrliteratūrai".

Nu lūk, "Mio, manu Mio" iespaids ir galīgi neitralizēts. Uz neatgriešanos.

Lai sevi pamodinātu un pārtrauktu jaukumu un mieru, kas radies pēc "Mio, manu Mio" lasīšanas, ielūkojos pigoznis blogā un uzreiz pārņema foršā, pazīstamā vēlme strīdēties un teikt visādas sliktas lietas.

Necienu reliģiozitāti. Tieši tā - necienu ne jēzuliņu ne muhamedu, ne citus. Tas man laikam no vectēva, kuru nekad neesmu satikusi. Viņš esot mēdzis teikt: "Dīvam as ticu, a bazneickungam nā!"

 

 

Pie visa šīs dienas sajukuma ir vainīgs sapnis briesmīgais, ko redzēju šajā naktī.

Sapnis kā jau sapnis- cilvēki vietās, kurās viņiem nevajadzētu būt. Mistiskas mājas, ielas un autobusi, tikai ar vienu atšķirību. Pēkšņi sapnī ieguvu savu ikdienas apziņu un sapratu, cik tas viss ir neloģiski.


Pamostos. Guļu uz matrača. Blakus stāv mana māsa un uz mani skatās. Man pēkšni rodas apjausma, ka es nezinu, ne kurš mēnesis tagad ir, ne ko es šeit daru. Izmisīgi mēģinu atcerēties, kā pagājušajā naktī gāju gulēt, kas, sasodīts šī ir par vietu un kas man jādara. Izmisīgi skatos uz māsu un prasu, kas tagad par mēnesi. Viņa skatās uz mani saraukusi pieri un prasa, vai tas es nezinot? Aiz loga vasara. Es prasu, kur mēs esam. Viņa pārjautā, vai tad es nezinu, kur mēs esam? Pieved mani pie loga un rāda mājas. "Padomā, nu kur tu esi? Tu tiešām neatpazīsti?". Skatos uz sarkanājām ķieģeļu mājām un zilajām debesīm. Vairāk neko neredzu. Viss šķiet tik sasodīti pazīstams, bet nedabīgs un sajaukts. Izmisīgi mēģinu atcerēties, kas šī ir par māju. Kaut kur atveras durvis. Dzirdu spalgu un skaļu balsi. Tāda ir tikai krustmātei. "Mēs esam pie krustmātes," izsaucos. Uz mirkli iegūstu mieru, noticu sev. Tad atkal apzinos, ka pie krustmātes šādi neizskatās. Sajūtos vēl sliktāk. Pamostos.

Atvieglojums. Tas bija tikai sapnis. Sāku stāstīt istabiņas biedrenei savu sapni. Pēkšņi viņa vairs nav gultā, bet liek pie tukšās sienas (kojās NAV tukšu sienu) piecus škībus, melnbaltus pulksteņus. Istabiņā ienāk komendante un sveši vīrieši. Uz mirkli noticu, ka tiešām esmu sajukusi prātā. Vai arī ir pienācis pasaules gals.

Pamostos. Mēģinu saprast, vai tas viss ir beidzies. Nolemju vairāk noteikti negulēt un dodos sataisīt tēju, vēlreiz stāstot istabiņas biedrenei savu sapni. Kādu laiku vēl nevaru noticēt, ka tiešām viss ir kārtībā un uz dušu eju ar ļoti lielām aizdomām, ka tūlīt, tūlīt kaut kas vārdos nenosaucams notiks arī šeit.

Cilvēks sapņojot katru nakti, tikai savus sapņus lielākoties neatceras. Ja es redzu šādus sapņus, tad labi vien ir, ka tos aizmirstu vēl pirms pamošanās.

Secinājums - jo rūpīgāk un apzinīgāk visu mēģina darīt, jo vairāk stulbas kļūdas cilvēks pieļauj.

Jūk gadi un mēneši, Iveta un Inete mainās vārdiem un tādā garā. Piektdiena, piektdiena.

Es šo pasludinu par Robbie Williams pēcpusdienu.

Sēdēju viena darbā,dīdījod uz krēsla un nevarēju pieķerties vienam sasodītam protokolam klāt. Tāds nelabs čujs, ka kaut ko ļoti gribas... Kaut ko skanošu... Mmm... Ko? KO? KOOOO??? Un tad nāk apgaismība- tas, ko es kāroju ir absolūti meinstrīmiskais, nodrāztais, vecais... bet tik seksīgais, neatkārtojamais un lieliskais Robijs. Tagad ir laime pilnīgā un par protokols rakstās.

Iepriekš minēto filmu nevaru izturēt, tāpēc te paralēli izpaužos.

Un trešais šī vakara stāsts, mani mazie draudziņi, būs par mani un sporta klubu. Šodien biju uz tādu brīnumu kā showdance. Sapratu, ka ar to vien'div'tri'daļu es vēl tiktu galā, bet līdz tā izdarīšanai "skaisti" un "plūstoši" man vēl augt un augt. Pagaidām iešu tikai uz aerobiku parasto un taisīšu vien'div'tri uh ah tur.

Šā vai tā, bija forši. Vēl tagad smaids līdz ausīm un more do koļenah. Jāiet vēl. Mans ir addict tagad un grib sev smukāku pēcpusi.

P.s. Igauņu komponists turpina raudāt pēc savas zudušās mīlas pat karā. Idiots!

Bļa! Sasodītās skolas dēļ tagad jāskatās šitas murgs: http://www.imdb.com/title/tt0104978/. Tāds igauņu stāsts par alkoholiķi-komponistu. Šitas tāds pusaizmidzis un melanholisks klīst, raud par zudušo mīlu, pakniebj kādu un raud tālāk. Ik pa laikam skan žēlabaina mūzika. Vairs izturēt nevar. Pat erotikas ainas igauņu izildījumā un 1994. gadā uzņemtas ir dīvainas. Tās pat nekomentēšu. Dators protestē un regulāri uzkaras. Rīt par to vēl būs jāuzraksta eseja. Saņemās, saņemās!

A Obama ir vegāns!!!!

Tumšādains muslumanis, kura otrais vārd ir Huseins, turklāt vegāns, ir kļuvis par ASV prezidentu. Tam džekam ir iekšas!

Tagad es vēl vairāk lepojos ar plakātu "yes we can" uz savām durvīm.

Vot šitā apčakarēta sen nebiju.

Cirslīšstāsts. Uzdāvina man, mazajam, mīļajam usi-susi zaķītim, kaktusu uz dzimšanas dienu. Kaktusam trīs skaisti sarkani ziediņi jau dāvināšanas brīdī. Es par šo notikumu ļoti satraucos, nopērku adatainajam brīnumam podiņu, īpašo kaktusu zemi (izrādās, arī tāda ir). Visu laiku priecājos par skaistajiem trīs sarkanajiem ziediņiem, turklāt tie tādi pazīstami izskatās. Ar googles palīdzību uzzinu, ka katusi zied reti. Ja tos pārlaista, tad nezied vispār nekad. Ni un ni. Es tik priecājos, kāds man brīnumains kaktuss uzdāvināts- jau ar ziediem. Un kā tam ziedu veikalam izdevās viņu tā uz pavēli uzziedināt?

Paiet mēnesis, divi... Es turpinu priecīga laistīt savu kaktusu un brīnīties par ziedu izturību. Atbrauc viena no dāvinātājām ciemos. Es viņai lepojos ar savi ilgziedētāju. Šī paskatās un vēsā balsī paziņo "Ā, mums tur ziedu veikalā teica, ka tie esot pielīmēti". Man izmainās acis, sirds samainās vietām ar plaušu vai kaut kā tamlīdzīgi. Pieeju pie kaktusiņa un trīs smuki pielīmētās salmenes noplēšu nost. Apakšā sakaltusi, caurspīdīga līme. Iečukstu kaktusam ausī, ka tik un tā viņu mīlēšu, izmetu salmenes miskastē un sataisu sev vēl vienu brendiju ar kolu. Dzīve tomēr ir maita.

Kā man patīk svētdienu vakaros apsolīties sev ar pirmdienas rītu sākt jaunu skaistu dzīvi!

Pateicoties malish aprakstiem par sporta klubu, rītdien pēc darba svinīgi eju uz pirmo nodarbību. Rīt lielā diena. Vakarā gaidiet sūdzēšanos par sāpošajiem kauliem, muskuļiem un sazin ko vēl.

Histerija kritu gar zemi par spiti tam, ka blakus kabineta sez cilveki!!!!!!!!!

http://archija.info/index.php/2009/01/14/1312

Mums ir jauns tautas varonis

Gribas rakstīt bakalauru par dzimumu līdztiesību Latvijā un Somijā, a nav darba vadītāja. Any ideas?

Kaitinoši.

Praktiski visas filmas (ieskaitot pat latviesu gravejus "Cilveka bērns" u.tml) ir apkopoti www.imdb.com
Seriālus līdz nelabumam var apspriest www.tv.com

A ko lai iesāk ar grāmatām? Meklēju, meklēju kādu vietu, kur būtu apkopoti rakstnieki, grāmatas un iespēja atzīmēt, ko Tu esi izlasījis, komentēt, uzzināt, kad iznāks kāda jauna grāmata u.tml, a ņifiga! Vaaai? Vaaaai? Man tikai tā un Brūsa Villisa par vīru trūkst pilnai laimei.

Vai ir kaut viena valsts, kuras iedzīvotāji ir apmierināti ar savu valdību? Lai cik arī runātu, visi gānās un stāsta, ka viņu vadītāji ir visvisvislielākie kretīni. Kādā veidā visi tie kretīni nokļūst pie varas? E?

Lai gan- ja pieņem, ka valdība pārstāv tautu, tas ir diezgan saprotams, jo lielākā daļa cilvēku ir idioti.

Klau, a man vienīgajai par tp 13. janvāri bail? Es jau ar' labprāt aizietu publiski papīkstēt par to, ka dzīve slikta, piens skābs un grāmatas dārgas, bet ta ka bail ar kādu spridzekli- šmidzekli neatrauties. Kur nu vēl ja pēc kādas petardes sāksies masu psihoze un viss tas protestētāju bars sāk mukt? Es ar saviem melnajiem ziemas papēšzābaciņiem un kāmja garumu būšu pirmā samīšanas kandidāte.

Nu nē, tikko jau tādas šausmu filmas cienīgas asiņainās sēru ainas un scēnas gara acīm noskatījos... Tas nozīmē, ka 13-tajā mani Doma laukumā neredzēt. Ni un ni.

Ķaimiņkabinets kretīni, b**, šodien acīmredzot guļ mājās!

Nu re, ir aizmirst Baltijas ceļa un "Latvija, Lietuva, Igaunija" laiki. Tagad laiks šim:

http://www.orb.lv/blog/?item=50199