lazdu_ragana

Cilvēka dzīve nav iedomājama bez stresa. Vakar, divos naktī, es uztraucos par to, ka':

* Puisis, ko es uzskatīju par "mazu un jauku", vakar atsūtīja e-pastu, kurā tā starp citu bija minēts "I have been so busy finishing work at Amnesty International". Amnestija, bļa! Ja es to būtu zinājusi, es tak būtu ar viņu par to runājusi un runājusi! Izrādās viņš ir ne tikai foršs, bet arī interesants lietišķajā jomā.

* Kaimiņu puiši vakar pīpēja zālīti tā, ka viss gaitenis oda. Ap diviem naktī sāka kaut kādus mistiskos krosus un boksa mačus pa gaiteni taisīt. Aizslēdzām durvis. A tīri vai žēl, ka viņi ir tādi pamuļķi, tā varētu pievienoties.

*Noskatījāmies "Mirrors". Sākums daudzsološs. Beigas- čābīgas. Ja pat man plot holes krīt uz nerviem, tad tie ir nopietni. "Bet... bet... A kas īsti notika? A... A kāpēc?"

* Nelielu stresu sagādāja tas, ka man šorīt 8:30 ir eksāmens, kuram es sākšu mācīties tuvākajās minūtēs. Oh, screw it! Mana attieksme pret mācībām ir lieliska.

Demakovas teksts par to, ka "Nekā Personīga veido melīgu sižetu, pārstāv zviedru lielkapitālistu īpašnieku vēlmes pēc sensācijas un atbalsta ornitologus, kas atbalsta sazvērestības pret viņu kā politisku personu" just made my day!

Ornitologu sazvērestība, mīlīši! ORNITOLOGU SAZVĒRESTĪBA! Tā priekšā nobāl visa "viduslaiku domāšana".

Lībiešu valodas mācīšanās ir mana "Visbezjēdzīgākās lietas, ko esmu darījusi" topa virsotnē, un, ticiet, esmu darījusi daaaaaudz nejēdzīgu lietu.

Nu cik ilgi var to nabaga valodu reanimēt, ļaujiet taču viņai mierīgi aiziet. Dabīgā atlase, velns parāvis! Nav viņa dzīvotāja jau bez maz gadsimtu un nebūs ar. Lai paliek bildītes un dziesmiņas, nekāda naida. Ā kā valodai- krusts pāri un miers!

Gaidu eksāmenu pēc 1h 6min, lai pēc tam to visu varētu pēc iespējas ātrāk aizmirst.

Sadzēros enerģijas dzērienu un tagad kā mazajam trusītim actiņas spiežas ārā, sirsniņa kūleņus met, toties... Toties būšu izdarījusi daudz jo daudz.

Turās, māsas un brāļi darbaholismā!

Lai dzīvo Londona!

http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22829007

Skaistie autobusi ar anti-smadzeņskalojošajiem tekstiem. Nu cik ilgi var ciets visus kristīgos radio, LPP u.tml! Beidzot arī ateisms (vai vismaz veselīgs skepticisms) parādās atklāti!

Es laikam tiku vaļā no nelaimīgās pseido-mīlestības (skat. 2 ierakstus atpakaļ) ar nātreni. Nākamajā dienā pēc žēlabainā ieraksta pamodos sarkanām rokām, nomocījos visu dienu un nakti. Visa biju sarkanos pleķos, bet... Pēc tam pamodos ar mierīgu sirdi un... Viss. Kā ar burvju mājienu 11 mēnešu smadzeņu pašslalošanas vaininieks šķita krietni aizraujošāks kā cilvēks un krietni mazāk pievilcīgs kā vīrietis.

Jei! Another one bites the dust!

Mani jaunajā gadā apbūra briti. Ne tie, kas te brauc savas sasodītās stag parties (vecpuišu ballītes) svinēt, bet tie sakarīgie. Tāds apburošs ieturētības, jaukuma, snobisma, bikluma un neliela nūģisma sajaukums.

Tikai briti var pajautāt: "What do You usually speak about in sauna?", un cerēt saņemt saprātīgu atbildi nevis manis izdvesto "emmm... stuff?!". Tēlot izbrīnu par to, ka latvieši pēc pirts skrien sniegā, paziņot, ka to nedarīs, bet pēc 10 minūtēm ar maza bērna prieku taisīt sniega eņģeļus.

Tikai briti var apmaiņas pēdējā naktī aiziet gulēt ap pusnakti un pilnā nopietnībā paziņot, ka tas tāpēc, ka nākamajā rītā agri jāceļas (6:30 autobuss, kurā vienkārši jāierāpjas un jābrauc līdz Rīgai).

Es tagad esmu "honorary Brit". Nu ir man britu dvēsele, ir.

Cheers!

11 mēnešus ilga smadzeņu pašskalošana jeb 10 iemesli, kāpēc mēs nevaram būt kopā

1. mēs esam tikai draugi, es nespēju saprast, ko pati jūtu (draudzību un cieņu, ne erotisku mīlestību)
2. viņs ir lielisks kā friend, bet draņķīgs kā boyfriend (pārlieku aizņemta dzīve, pārlieku liela neatkarība un spēja vienam justies labi)
3. es esmu lieliska kā friend, bet draņķīga kā girlfriend (pārlieku aizņemta dzīve, pārlieku liela neatkarība, iedzimts un iegūts špetns raksturs)
4. viņš dzīvo citā valstī un tāpat tajā neuzturas, bet ceļo sasodīti nepieklājīgi daudz
5. man viņš patīk tikai tāpēc, ka ir viens no retajiem vīriešiem, kuram ir izdevies ielausties manā darbaholiķes/sapņotājas pasaulē, man vienkārši vajag kādu, par ko sapņot
6. es esmu priekš viņa pārāk jauna un dumja, es nobālu viņa priekšā
7. viss tikai tāpēc, ka arī man - šķietami stiprajai - vajag kādu, kas atbalsta, un viņš vienkārši ir gatavs mani uzklausīt un spēj mani nomierināt, patiesībā es viņu nemaz nemīlu
8. ja viņš man pateiks nē, es būšu sačakarējusi lielisku draudzību un jutīšos nožēlojami
9. mums ir kopīgi uzsākti projekti - mēs esam kolēģi, to nedrīkst jaukt
10. es pati sevi mānu un saskatu to, kā nav - viņš man uztver tikai kā draugu, labu draugu, bet tikai draugu

Viss. Muļķe tāda. Kad sāks niezēt mēle viņam pastāstīt par to, ka... ka... ka vakar, kad viņa roka vairākas reizes gulēja uz Tava krēsla muguras balsta un trūka tikai desmit centimetru, lai viņš būtu Tevi apķēris, Tev aizrāvās elpa, atceries augšā minētos iemeslus, kas pierāda, cik tas ir stulbi un nevajadzīgi. Pajautā kaut ko lietišķu, izmet joku. Vēl labāk - izvairies no sarunas. Atceries par savu pašcieņu un to, uz kādem grābekļiem savos 22 gados aiz sava stulbuma un nesavaldības esi uzkāpusi. Nevajag, nedrīkst, nevajag, nedrīkst.

Rīts. Darba plāns jau galvā sastādīts, pirksti niez lai visam ķertos klāt. Džīve ir skaista un blā blā blā. Pirms darba jāieskrien lekcijā un... ar 1,5 h pilnīgi pietiek, lai nokautu visu manu rīta labo gribu. Tagad gribas tikai bezjēdžigi nīkt netā un nosist laiku. Āāāāāāāā!!!!

Šodien mūsu kursam deva iespēju izpausties un aizpildīt anketu par to, cik ļotimēs mīlam savu studiju programmu. Nu ta spļāvām visu savu žulti ārā. Programmas vadītāja jau tā no mums bijās, tagad, izlasot, ko mēs par visu šo marasmu domājam, bīsies vēl vairāk. Lai dzīvo LU!

Šodien mana lieliskā diena. Ejot uz kontroldarbu saplēsu kurpi. Fakultātes tualetē to nelaimīgo tupeli līmējot pie reizes salīmēju arī pirkstus ar Momentu. Izejot ārā, izrādījās, ka netīšām esmu iegājusi vīriešu labierīcībās.

Bet kontroldarbu uzrakstīju. Tikai Helmī un Julgī Staltes sajaucu. Nu kurš lai atceras, kura māte, kura meita???

Vakar pie manis ciemos bija bļaujošs zīdainis un viņa māte. Gatavoju pupiņas meksikāņu gaumē un jutos kā Brī no "Bīstamajām mājsaimniecēm". Bija jau nežēlīgi garšīgi, tikai no čili nedaudz liesmas pa muti laukā šāvās.
Kā man patīk kulinārās izvirtības! Nākamnedēļ uzaicināšu ciemos brālēnu ar draudzeni un gatavošo... mmm... sēņu sautējumu ar zemesriekstiem.

Labu apetīti!

P.s. Nu tak aiztrenciet kāds mani strādāt!

Un man tik ļoti krīt uz nerviem publisks vājums. Pareizāk sakot- vājums vispār. Man laikam tas ieaudzināts- necienīt žēlošanos un činkstēšanu.
Tikko vienai "draudzenei" draugiem.lv uzrakstīju ļoti lietišku un vēsu komentāru pie ieraksta par to, ka citi viņu "kauninot par atklāsmēm". Skuķītis izšķīrās no puiša un nu tracina apkārtējos nu jau mēnešiem rakstot dienasgrāmatā 3-4 ierakstus dienā par bezmiegu, brīvību un citām muļķībām. Zemteksts- atnāciet tak kāds un samīļojiet/izkniebiet mani.
Ārprāc, kāda es esmu ciniska maita palikusi. Pati pirms pāris gadiem arī tāpat uzvedos. Izšķīros no puiša un terorizēju šo ar vēliem telefona zvaniem. Jaunības glupums. Tikai pēc laika sapratu, cik pazmojoši un bezjēdzīgi ir savu vājumu izrādīt ne īstajiem cilvēkiem un ne īstajā laikā.

Cheers! Man tagad būtu jāraksta rīkojumi, a kaut kā uz klabošanu velk.

Atsaucoties uz snorke  ierakstu par Koeljas citēšanu. Es labprāt iesaistītos kāda Koelju un Dena Brauna apsmējēju pulciņā. Eh,'visos laikos vidusmēra sabiedrība ir glupa.

Nu jau kādu laiku cītīgi sekoju līdzi komentāriem politika.lv rakstam par to, ka "Marokānī iemīlēties nedrīkst" (http://www.politika.lv/index.php?id=16749). Raksts par to, cik grūti nokārtot visu birookrātiju, lai apprecētos ar cilvēku no cita kontinenta, ķā arī par ierēdņu attieksmi pret šādām laulībām.
Komentāros panesusies saruna par to, kā vispār ir vērtējamas laulības ar ārzemniekiem un kas vispār notiek ar Latvijas vīriešiem.
Šobrīd strādāju pie viena projekta par ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem. Esmu dzimumu līdztiesības darba grupā. Sāku pētīt statistiku un atklāju satriecošu skaitli. Vīriešu un sieviešu attiecība austskolās ir ir 10:18. Vārdus sakot, uz katru vīrieti ar augstako izglītību ir divas sievietes ar ausgtāko izglītību. Kāds tad tur brīnums, ka latvietes precas ar marokāņiem, britiem un sazin ko vēl? Es arī jau kādu laiku šaubos, vai veidošu nopietnas attiecības ar latvieti. Nu gribas man gudru un labu puisi blakus. Latvijā puiši vai nu ir galīgi garām (celtnieki, bembisti un citi tādi), vai arī viņiem ir savs mazais "harēms"- meitenes, kas riņķo ap viņiem. Lai nu kā, man ir topošās vecmeitas attieksme- es par puisi necīnīšos. Manī ir zināms lepnuma, kautrīguma un vecmodīguma sajaukums. Manās acīs nav daudz briesmīgāku lietu par divu sieviešu cīņu par puisi. Pfe. Nu lūk- vecmeita kas vecmeita.

Sirdī man ir čirkaini mati un lielas krūtis.

Mani fascinē mūsu istabiņa- trīs meitenes sēž katra pie sava datora ar savām austiņām un klusiņām ķiķina katra par savu kino brīnumu. Nekas, drīz visas sāksmim mācīties un tad tie smiekli pazudīs.

Un gribās vīnu šovakar... Vai arī uz Frančiem paalamiedzert.

Un vēl man kā paku piena ienaidniecei un veģetārietei ir patīkams atklājums- sojas piens. Ekh, laime pilnīgā.

Ā, un vēl humpikos ieraudzīju lieliskus zābakus. Samaksāju 34ls par zābakiem... lietotajos!!! Tiesa, tie gan ir absolūti jauni, uz smuka papēdīša un smukām šnorītēm. Jauno apavu veikalā tādi uhh ku dārgāk maksātu rudens sākumā!!! Staigāšu ziemā kā riktīga beibe.

Āāāā... Reklāmas speciālisti arī ir nelieši. Šitie Rimčukā pielikuši klāt pie diviem AXA musļiem soļu skaitītāju. Es tak esmu tik labs upuris un tik viegli iespaidojama- ieraugu tādu un saprotu: "Jā, tieši šitā vēl man pilnai laimei trūka!" Un tā nu man tagad ir divas pakas mušļa un soļu skaitītājs, kas mani jau dienas laikā ir pārliecinājis, ka es maz kustos. Sasodīts!

Oooj, kā es naudas vakar iztērēju, oooj... "Jāņa Roze grāmatnīca" ir neliešu nelieši! Es sānemu algu, a šitie uzliek Poļitkovskai atlaides!!! Un vēl grāmatai par Čečeniju, nemaz nerunājot par "Disidenta nāvi". Nu man tak jāpapildina sava Krievijas grāmatu kolekcija...