lazdu_ragana

Nu jau kādu laiku cītīgi sekoju līdzi komentāriem politika.lv rakstam par to, ka "Marokānī iemīlēties nedrīkst" (http://www.politika.lv/index.php?id=16749). Raksts par to, cik grūti nokārtot visu birookrātiju, lai apprecētos ar cilvēku no cita kontinenta, ķā arī par ierēdņu attieksmi pret šādām laulībām.
Komentāros panesusies saruna par to, kā vispār ir vērtējamas laulības ar ārzemniekiem un kas vispār notiek ar Latvijas vīriešiem.
Šobrīd strādāju pie viena projekta par ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem. Esmu dzimumu līdztiesības darba grupā. Sāku pētīt statistiku un atklāju satriecošu skaitli. Vīriešu un sieviešu attiecība austskolās ir ir 10:18. Vārdus sakot, uz katru vīrieti ar augstako izglītību ir divas sievietes ar ausgtāko izglītību. Kāds tad tur brīnums, ka latvietes precas ar marokāņiem, britiem un sazin ko vēl? Es arī jau kādu laiku šaubos, vai veidošu nopietnas attiecības ar latvieti. Nu gribas man gudru un labu puisi blakus. Latvijā puiši vai nu ir galīgi garām (celtnieki, bembisti un citi tādi), vai arī viņiem ir savs mazais "harēms"- meitenes, kas riņķo ap viņiem. Lai nu kā, man ir topošās vecmeitas attieksme- es par puisi necīnīšos. Manī ir zināms lepnuma, kautrīguma un vecmodīguma sajaukums. Manās acīs nav daudz briesmīgāku lietu par divu sieviešu cīņu par puisi. Pfe. Nu lūk- vecmeita kas vecmeita.