lazdu_ragana

Mamutu medības bija lieliskas. Mums bija uberkomanda un uberpiedzīvojumi ar dalībnieci- profesionālo basketbolisti, kas visus trenca "ātrāk, ātrāk", apmaldīšanos un wtf? sajūtu meža vidū, komandas dalībnieci slēpotāju kostīmā un pamatīgu vēlmi ielīst krūmos lai... nu jūs jau saprotat, kas ar šādu apģērbu ir diezgan pagrūti, "visgaršīgāko tēju dzīvē" pustrijos naktī no termosa krūmājā, vislielāko prieku par ieraudzītām mājas ugunīm, rokas bāšanu āliņģī, mēģinājumiem iet pa virvi, ugunsbumbu mešanu un izietiem sešiem no astoņiem kontrolpunktiem.

Ja visu nakti (burtiski) nav gulēts, bet ir noskrieti 20 km pa mežu, vai vajag ļauties kārdinājumam velties gultā, atlūst un riskēt ar pamošanos astoņos un sačakarētu šo nakti, rītdienu un sazin ko vēl, vai, par spīti visam, ciesties līdz vakaram un atlūst ar mierīgu sirdi līdz rītam tad?

OUTLAW.LV slēgts.

Manuprāt, peer-to-peer exchange ir kustība ko vairs nevar apturēt. Mūziķiem un filmu veidotājiem tā vietā, lai cīnītos pret vējdzirnavām interneta veidolā, vajadzētu pielāgoties jaunajam laikmetam. Skatīsimies reāli- cilvēki nav tik ētiski un tik pašaizliedzīgi, lai maksātu naudu par to, ko var iegūt par velti, turklāt neizejot no mājas. Tā kā lielākā daļa sabiedrības vai nu paši aktīvi iesaistās torrent, DC++ un līdzīgās aktivitātēs, vēl lielāka pirātismu neuzskata par noziegumu, kas būtu sodāms (no sērijas- vai ta nav svarīgāku problēmu), autortiesības aizstāvošie likumi nav leģitīmi un... praktiski nedarbojas!

Jau tagad liela daļa mūziķu atzīst, ka lielāko peļņu gūst no koncertiem un citām aktivitātēm, ne CD pārdošanas. CD tiek izplatīti par velti līdzi avīzēm un žurnāliem. Mūziķi un aktieri ja neveido savas smaržas un apģērbu, vismaz reklamē citu gatavoto. Vienīgais, kas cieš, ir ierakstu kompānijas.

Man gan uzmācas bailes, ka ilgstošā laika periodā tas liks mūzikas un kino industrijai kļūt vēl komerciālāki nekā tagad, jo būs jāpārdod nevis pati filma vai dziesma, bet kas vairāk. Tad šo domu noslēpju kaut kur dziļi, dziļi un turpinu pirātot, norakstot to visu uz "es i bedns students" rēķina. La, la, lā... La, la, lā...

A es tak praktiski visos ierakstos par kaut ko gānos! Visi draņķi, tik es viena tāda lieliska gadījusies.

Nu tak neesmu es dzīvē tāda. Ni un ni.

Izrādās, neesmu vienīgā, kas pieteikusies mamutu medībām un nu sāk stresot. Šādā laikā pavadīt nakti mežā izbaudot visus 4 elementus- uguni, ūdeni, zemi un gaisu - būs jautri. Īpaši ūdens daļa. Kā redzēju iepriekšējo gadu bildēs- bija jālec āliņģī.

Manam mīļajam zaķim Sinčai ir 1:3 iespēja braukt uz Etiopiju kā GLEN stipendiātei. Tikko ienesās pie manis tieši no intervijas ar visu sarkano cepurīti un cimdiem, spīdošām acīm. Esot viena no trīs izvēlētajiem kandidātiem. Pirmdien būs atbilde. Vai nu svinēsim, vai nu sērosim. Viņa to ir tik ļoti pelnījusi, tik ļoti vēlas un... sasodīts, ir tam projektam piemērota!!!

Vārdus sakot Sinčai šī būs viena gara nedēļas nogale.

Dīvas. Reizēm šis meiteņu tips mani nokaitina. Lielisks piemērs ir viena man dārga dāma, par kuru reizēm es vienkārši fanoju, bet reizēm viņa mani sasodīti tracina. Lūk arī stāsts- 3 dāmas sarunā iet uz kino. Vienā vairāk vai mazāk oficiālā pasēdēšanā par to izdzirdu es un vēl kāda dāma. Piedāvājamies par kompāniju un tas tiek pieņemts. Kad tiek apspriests filmas laiks, es savā blondumā aizmirstu, ka piektdien tā pavēlāk jāstrādā, un piekrītu filmas agrākajam laikam. Vakarā attopos un sūtu ziņu, a davai-ka ejam vēlāk, uz ko saņemu atbildi no savas lieliskās draudzenes- dīvas, ka tik vēlu (20:45!!!) viņa nevarot, jo viņai nākšot miegs un tā esot pārāk laba filma lai tajā aizmigtu. E? E???? Nu vai zin' šī dāma ir slavena ar to, ka ir naktsputns un skatās filmas un seriālus caurām naktīm. Bet tagad, redz, viņa "baidās aizmigt", jo "filma ir pārāk laba". Šā vai tā, uz filmu acīmredzot netieku, jo, galu galā, viņa bija tā kas sākumā tika aicināta uz filmu. Es pievienojos tikai vēlāk. Vit šitādu dīviskumu neciešu. Nu, pierādīji, ka Tava griba, tiesa, baltiem diegiem šūta, ir pārāka. Un kam no tā labums?

Vispār niknums uz šo pašu dīvu arī par to, ka jau nez cik ilgi (ar nez cik ilgi es domāju mēnešiem) nevar vienu štrunta materiālu pārtulkot un mājas lapā ielikt. Kaza tāda!

Lai nu kā, es tāpat zinu, ka nākamajā reizē, kad tiksimies, šis viss būs aizmirsts, bet šobrīd lieliskais dienas sākums ir sabojāts.

Esmu atklājusi, ka ir tēmas, kas manī izraisa agresīvu reakciju. Dzīvajā tas parasti beidzas ar to, ka vai nu izpaužas mana skorpiona daba un es novedu sarunu biedru līdz baltajām pelītēm (uz ko man it talants) ar loģisku argumentāciju un dažādiem verbāliem duncīšiem, kas man ir bagātīgā krājumā. Vai arī otrs variants- apraujos laicīgi, bet cilvēks manās acīs zaudē jebkādu cieņu.

Seko saraksts ar tēmām, kas mani ar izvest no pacietības:

homoseksualitāte (tā nav kaprīze, slimība vai izvirtība. NAV!)
dzimumu līdztiesība (If I had balls, they would be bigger than yours)
rasisms (zemāk vairs nav kur krist)
nacionālisms (visus vagonā un atpakaļ uz Krieviju? Aha, aha, zaķīt, paskaties uz to no citas puses)
veģetārisms (neprasu, lai Tu neēstu gaļu, bet cieni citu izvēli)
HIV/AIDS (narkomānu un pederastu slimība? visus apšaut? EAT THE FACTS, BABY, EAT THE FACTS!)

Droši vien kaut ko aizmirsu. Vārdus sakot esmu politkorekta maita.

Cilvēki kārtējo reizi pierādīja, ka ir idioti. Es ļoti atvainojos retajiem sakarīgajiem izņēmumiem, bet CILVĒKI IR IDIOTI!!!

Lūk, šovakar BezTabu gatavo sižetu par veģetārismu, kā noprotu. Tā kā pati nu jau gadu ar pus neēdu gaļu, mani šī tēma interesē. Dienas jautājums delfi.lv par veģetārismu arī. Es, gribēdama pārbaudīt, cik tad daudz cilvēkus interesē šī tēma, ielīdu komentāros (to daru ļoti reti, tikai pie sevi interesējošām tēmam un tas parasti beidzas tieši šādi). Bļāviens! Tādi kā es, izrādās, esot jāmet psihenē, mēs esam maitas un nelieši, traumētas personas, psihopāti, idioti, nestabilas personas, kas zīmējas un visiem bāž degunā savu veģetārismu, uzskata sevi par labākiem nekā citi... un tā tālāk, un tā tālāk... Runa ir par to, ko cilvēki ne-ēd! Nevis pieliekot kaut ko klāt (ēd suņus, kaķus sliekas), bet atsakās no kaut kā. Kādā kuram daļa, ko es lieku savā šķīvī? Kas slikts tajā, ka kāds neēd gaļu? Kur rodas tā sasodīti psihopātiskā vēlme citus kontrolēt? Nedod dies' kāds neēdīs to, ko es! Tas nav riktīgs! No tādiem pa gabalu! Cilvēki neiedziļinās, nepapēta, bet tik tikai knābā kādu par to, ka tas nedara tā kā viņi! Pat nemēģina izvirzīt kādu argumentu, k''apēc gaļa būtu jāēd, tikai bļauj, ka tie tur nav normāli. Samelojos, ir gan viens arguments, kas parādās- Tā vienmēr ir darīts. Punkts. Lūk, tas ir arguments, ko es uzskatu par absolūtu tumsonības kalngalu. Tā vienmēr ir darīts? Nemaz nerunājot par to, ka veģetārisms pastāvēja jau senajā Grieķijā, tas, ka kaut kas ir pastāvējis, neliecina neko par šīs lietas derīgumu sabiedrībai. Slepkavības arī ir notikušas visu laiku. Vai tas ir attaisnojums? Sievietēm "vienmēr" nebija pieejas izglītībai, vai tas bija labi? Turklāt, šis viens sižets tiek uztverts, kā  "veģetārisma uzspiešana". Ja tiek rādīts sižets par sarkanu apģērbu, vai tā ir sarkanā apģērba uzspiešana, vai vienkārši informācija par to, ka sarkans apģērbs eksistē un ir tik par silts kā melnais? Stulbie, stulbie cilvēki!

Jā, es uzskatu, ka, ja visi cilvēki būtu veģetārieši, šī pasaule būtu labāka vieta, es nevaru sevi iedomāties ēdot gaļu, bet es nemēdzu uzspiest to citiem. kibu kā ne-veģetāriete, kam ir tas gods ar mani dalīt brīnišķīgo dzīvojamo platību - koju istabiņu, var apliecināt, ka es gaļu ieraugot nesprauslāju, no istabas ārā nemetos un asarās neizplūstu.

Viss. Turpināšu nikni ņurdēt un strādāt.

 

 

Mani uzaicināja uz Mamutu medībām! Wiii! Wiii! Wiii! (Vicinu pa gaisu rokas) Būs lieliska nedēļas nogale!

more animals


Es mīlu lolkaķus!!!

Likstas ar telefonu turpinās- šodien tas nomira. Laikam atriebās par vakardienas aizmāršību.

Bet par telefoniem man cits stāsts- šodien zvanīju (pirms vēl manējais bija nobeidzies) vienam jaunēklim ar vislieliskāko telefona numuru. Tas sastāvēja no šādiem skaitļiem, tiesa, citā secībā: slavenās pozas 69, pilngadības apzīmētāja 18 un sātanskaitļa 666. Nu kur var tādu dabūt???

Klasika- dienas vidū attopos, ka telefonatanav! Kur telefonstair? Telefonstair kojās savu modinātāja funkciju izpildījis tā arī palika uz galdiņa.

Savārīju nelielus mēslus.

Mans paziņa X, puikiņs - tāds latviešu pelēkais bāleliņš ar apaļiem vaidziņiem un mīkstiņu raksturiņu, kas ir absolūts nejēga attiecībās ar sievietēm (nelaimīgas mīlestības viena pēc otras, nespēja sakārtot attiecības ar tā-ka-ex draudzeni, ar ko dzīvoja kopīgā dzīvoklī, žēlabu kamols un skumjo actiņu īpašnieks), savā oranžā portāla dienasgrāmatā regulāri publicēja visjēlākos un visstulbākos jokus par sievietēm (no sērijas- 20-vai-cik-tur iemesli, kāpēc alus ir labāks par sievieti), kā arī linkus uz tvnet vīriešu sadaļas vissliktākajiem rakstiem. Vārdus sakot, nezinu, kādas tur bērnības traumas apraktas, bet situācija diezgan nožēlojama. Tā nu es kādu rītu ieraudzījusi kārtējo linku uz TVnet rakstu sacepos un uzrakstīju nelielu eseju komentāros, ko varētu dēvēt par "A kas Tev ar tām sievietēm, zaķīt?" Pagāja pāris dienas. Parādījās citi interesanti komentāri un nu jaunais cilvēks ir izdzēsis visus ierakstus par sievietēm. Ceru, ka neesmu radījusi viņam vēl vienu traumu. Vispār bišķi nepatīkama sajūta- vai es taisīju vētru ūdensglāzē? Un, galu galā, kāda man daļa gar viņa dienasgrāmatu unka sman deva tiesības publiski viņu analizēt? Tā jau drīz sākšu delfos komentēt un lamāties! No otras puses- bija, bija bišķi par daudz to ierakstu, īpaši ņemot vērā viņa raksturu. Varbūt aizdomāsies puisis.

Nu re, es taču esmu topošā vecmeita, vai ne?

šorīt sāku skatīties "Vicky Cristina Barcelona". Noskatīties filmu līdz 3/4 un tad nesties uz darbu ir dīvaini. Kāda daļa no manis jorpojām ir Barselonā un ielaižas nepiedienīgos sakaros.

Vēbera "Kaķi" ir viena no retajām filmām/ierakstiem, kas spēj mani saraudināt katru reizi. Gus, the teather cat un Grizabella the glamorous cat mani saraudina, jo ir skumji, tad vel ir paris dziesmas, kas saraudina, jo ir skaistas. Par Rum Tum Tugger neizteikšos.

Anyway, noteikti tikai retais saprata, par ko es runāju.

Deguns ciet, šķaudien nāk, aizmigt nevar. Vārdus sakot dzīvei nav jēgas un neviens mani nemīl. Jāmēģina aizmigt, bet biedē doma par sāpošo galvu rīt no rīta, kas iet komplektā ar iesnām.

Visiem Jums virtuālie gripmikrobi! Arlabunakti!

Es tos zemniekus nesaprotu! Saņēmuši kredītus bezjēgā, pieraduši pie subsīdijām un tagad bļauj. Dodiet mums vēl, dodiet mums vēl! Palūkojaties uz viņu traktoriem - jaunākie modeļi, uberkrutas firmas! Analogi būtu tad, ja Lexusi un Ferrari sabrauktu pie Saeimas un kliegtu, cik viņiem slikti.

Iemeslu, kāpēc es ļoti gaidu to mirkli, kad man būs bakalaurs kabatā un es varēšu veikt trīs maģisko burtu savienojumu EBD (Eiropas brīvprātīgais darbs) jeb angliski EVS (European voluntary service), ir daudz.

Sākšu ar to, ka man par spīti visam ļoti patīk Latvija. Kretīnus var jebkurā valstī atrast, tāpat kā lieliskus cilvēkus. Neesmu no tiem, kas neko ārpus šejienes nav redzējuši un skaita, ka "pie mums viss smird, bet tur i zāle zaļāka i pat sunīšu kakas smaržo pēc kreimenēm". Nē, "tur", lai ko arī kurš ar to domātu, nav tik lieliski un "te" nav tik slikti.

Tātad, es braukšu vismaz uz kādu laiku no LV, jo

man gribas kultūršoku, sasodīto valodas barjeru un to īpašo sajūtu ejot pa ielu: es šobrīd domāju skaistā un mazā valodā, kuru Jūs neviens, neviens nesaprotat. Gribas bāros un klubos būt nevis vienai no vietējajām, bet gan tai, kas kaunīgi smaida un saka "I don't understand, ei saa aru, en ymmara, ņepoņimaju" u.tml. Būt eksotiskai un retai tautības un valodas ziņā ir forši.

vēlos sevi pārbaudīt un norūdīt. Jūtos iekārtojusies pārāk ērti un silti. Gribas izlekt no savas alas. Sajaukt kārtis no jauna. Ielikt jaunu bildi iekšā. Iztikt bez iesildītām attiecībām un iestaigātām takām. Lieciet man raudāt naktī no vientulības un zvanīt uz mājām, kaut vai gaudot uz mēnesi. Tad sapurināties un sajust, ka dzīve ir lieliska vēl stiprāk nekā šobrīd. Lieciet man vēl stingrāk turēties uz savām kājām un saprast, kas un kuri man ir patiešām svarīgi.

gribu katru dienu kā piedzīvojumu un pārsteigumu. Gribu problēmas ar sabiedrisko transportu. Izmisumu iepērkoties, jo nevaru atrast roku krēmu, kas ir nomaskējies zem mistiskā un nesaprotamā nosaukuma. Gribu stresu veikalā: būs vai nebūs lieta, ko es kāroju, šeit atrodama.

gribu uzzināt, kas es īsti esmu par zvēru. Laba? Slikta? Strādīga? Slinka? Tikla un bikla vai gluži otrādi? Novērot objekta reakciju uz jauniem apstākļiem un nestandarta situācijām.

gribu ievākt papildus stāstus, ko mazbērniem (un ne tikai) stāstīt no sērijas: Kad es dzīvoju Parīzē... gribu iegūt iemeslu pacelt savu degunteli par cm augstāk - vai vienkārši iegūt pamatojumu tam, kāpēc tas ir tik augstu kā ir.

Praktiskāki un piezemētāki apsvērumi: Vēl kāda valoda kabatā nekaitētu. Smuka rindiņa CV arī par skādi nenāktu. Un, galu galā- pasaules lāpīšana gada garumā - kas var būt labāks par to?

Kāpēc palikt šeit? Mamma, kas jautā, kur es atkal jaukšos skumīgā un vientulīgā tonī. Māsu bērni, kas aug sasodīti ātri.

Hinduistu ēstuves sojas cīsiņi ir aizdomīgi līdzīgi cīsiņiem parastajiem. Par ko tas varētu liecināt?

(ļoti ceru, ka tas liecina, ka gaļas izstrādājumos nemaz nav tik daudz gaļas)

Labu apetīti, dārgie veggie!