Ļoti precīzi pateici. :) Es šādos gadījumos mēdzu gan grēkot (stāstot savu pieredzi), gan retumis izdodas atcerēties šo principu un tad es pasaku - "Malacis!". Man ir svarīgi nemelot - un ja es nevaru atzīt, ka rezultāts ir fantastisks un unikāls, es varu uzteikt cilvēku par to, ka viņš kaut ko beidzot ir iemācījies, sapratis u.t.t. - tātad - progresējis. Un attiecīgi - cilvēks, kurš kaut ko iemācās, progresē, saprot - ir malacis (un es to varu no visas sirds pateikt).:)

(Reply to this) (Thread)

Es šorīt skaitīju, ka ar savu Melno mēnesi komunikācijas mājā esmu līdz baltkvēlei izbesījusi jau četrus cibiņus (K, K, S, P). ja vēl kādu neesmu pieskaitījusi, lai atsaucas!

Es apbrīnoju cilvēkus, kuri prot to, ko es pati gribētu iemācīties. Šitos pašus K, K, S, P es varētu paslavēt un apbrīnot pavisam par ko citu nekā viņi gaida :)

Apdomāju arī, kāpēc es nebārstos ar komplimentiem brīžos, kad tos no manis gaida. Laikam tāpēc, ka man ir bijis maz ikdienišķas saskarsmes ar maziem bērniem, kas pēc noklusējuma paredz tekstus "tu pats uzrāpies uz krēsla? malacis! uzzīmēji trīs klekšus uz sienas? skaisti! pirmo reizi patstāvīgi ieslēdzi gāzes plīti? es nemaz nešaubījos, ka tu vari!"

(Reply to this) (Parent)