|
July 3rd, 2014
02:48 pm Diez kas notiek, ja tev piedzimst bērns, kuru tu īsti nesaproti? Pie manis šonedēļ dzīvo draudzenes meita (par godu vidusskolas iestājeksāmeniem). Un es secinu, ka reaģēju uz viņu apmēram tāpat kā mana mamma uz mani :D ..svarīgi, lai bērns paēdis, nu kā var iztikt no plikiem aukstiem griķiem ar krējumu, tak virtuvē ir izvēle, ņem, ko gribi; vai lietussargs šai lietainajā laikā ir, vai viņai nav garlaicīgi, vai viņa jūtas pietiekami komfortabli? Ar viņas gadu jaunāko māsu šādu sajūtu nav - tas ir bērns runātājs, pats pateiks, ko grib un kā viņu audzināt :D
Ak jā, un es tiešām jau jūtos tādā vecumā, kad vidusskolēnus (šai gadījumā topošos) uztveru kā "bērnus". Un man vairs nav nekāda diskomforta, ka jaunieši mani godbjīgi uzrunā uz jūs :DDD
Bet nu traki taču ar tiem bērniem - kā loterijā: nekad nevar zināt, kā tu spēsi saprasties ar to, kas tev piedzims...
Vai arī tā nemaz nav?
|
Comments:
| From: | krii |
Date: | July 3rd, 2014 - 03:10 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es domāju, ka ļoti daudzās ģimenēs tieši tā arī ir: vecāki nesaprot savus bērnus, neprot izturēties pret viņiem ar cieņu utt.
nu, šito bērnu es cienu kopš pusotra gada vecuma, bet tas nemaina to, ka man viņa ir tumša bilde...
nu savējo jau kaut kā jūt:)
| From: | krii |
Date: | July 3rd, 2014 - 03:22 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Man šķiet, ka arī savējo ne visi un ne vienmēr jūt, tikai tad vēl komplektā nākk attieksme "māte zina labāk, ko tev vajag, turi muti ciet un ēd".:)
nu, tie jau tādi klīniski gadījumi, bet jā nenoliedzami sastopami :)) es jau te no savas pieredzes spriežu... |
|
|
Sviesta Ciba |