mani muzikālie ausu tārpi lielākoties mēdz būt kaitinoši, bet nu šis ir new low

ai tumbā,rasā, pakaļa
cik esi grumbaina,
sen pagājusi jaunība,
kad biji apaļa

uztaisījām sendvičus ar gaļas bumbiņām no Bērni ēd! grāmatas (šitas man bija grūti), apēdām un lai gan uz veikalu ejot izliju, tagad tik riktīgi sākās, divas reizes drusku pazuda elektrība. veikalā nopirku labi daudz cepumu, telefons uzlādēts, uzliešu tēju un būs omulīgi, ja sīki sabaidīsies

22:52 sāk grabēt šķirojamie konteineri un dzird vējiņa uuu

Nekad nesatikts, bet es Tevi atceros, Kristap.

Mūzika: Reinšteins - Es Tevi Atceros

dobē pie bibliotēkas no kaut kādām puķēm ārā spraucās goba. vai vīksna. ja agrāk man likās, ka drusku atšķiru, tad tagad zinu, ka mazas atškirt grūti, bet tas nekas!

Man tur sakrāti kontā kkādi 53xx punkti, vēl 700 vajag un būtu 15eur kupons. Diemžēl 600 no tiem dzēsīsies burtiski pēc pāris nedēļām, attiecīgi kupons, kāds nu sanāk par tiem jāņem jau tagad. Tad nu tā kā man ķēdes eļļu vajag, braucam garām, nolemju ieskriet. Bet nu mobā es visiem appiem nesen nodzēsu visus datus, attiecīgi aps prasa ielogoties par jaunu. Es automātā -> ieiet ar Google kontu, un tad sapratu, ka tgd viņš ir piesaistījies Google e-pastam, kurš NAV piesaistīts esošajam kontam. Nu un man skaisti rāda 0 punktus, 0 pirkumu vēsturi un vispār jauks un skaists sākums.
Atceros, ka pirms aplikācijas šito visu tak varēja izdarīt caur webu un tur man pat bija jābūt visām parolēm pieglabātām, utt. Labi - s**s ar to aplikāciju, eju caur webu. A šis ķēms - man vispār nekur neprasa ielogoties, pārielogoties, pārlogoties vai jebko, bet automātiski atver arī webā to pašu kontu ar visām nullītēm. Jopcik! Nu uz godavārda man gan jau veikalā neticēs, ka viss ir, tikai te neko neredz. Kaut kādā stulbumā jau sāku mainīt e-pastu sistēmā uz to, uz kuru tas konts ir, bet tad sapratu, ka tas laikam tiešām ir ātrākais veids, kā dabūt patiešām tukšu arī īsto kontu (vai netikt vairs īstajā iekšā). Atcerējos, ka app data tak var izdzēst arī vēlreiz, notīrīju to aplikāciju un šoreiz jau logojos caur e-pastu. Uff - šito laimi redzēt, ka nekas nekur nav pazudis. :)

Tgd mājās no datora būtu jāsakārto tas bardaks - kaut kā jāpiedabū izdzēst to nepareizo Dechatlon kontu, lai nejauc vairs nevienam nekad galvu, un iespējams, jāsasaista īstais es Google kontu, lai es pati kkad neapjaucos vēlreiz.

RL: Vai tomēr ir kāda atšķirība? Kā būtu, ja es visu jūsu mākslu raksturotu kā sūdu, jo kakāšana daudz
neatšķiras no mākslas radīšanas?
Henesijs: Es domāju, ka kakāšana ir radošs darbs. Tomēr vienkārši apsēsties un pakakāt nav gluži tas
pats, kas ieiet studijā un strādāt pie kaut kā, jo šo darbību pamatā ir dažādi nolūki...
RL: Jūs domājat, ka otrā ir sarežģītāka?
Henesijs: Jā, un tās pamatā ir arī nodoms kaut ko radīt. Bet man liekas ļoti jautri kakāšanu uzskatīt
par mākslu. Jo tas ir kaut kas, ko es izgatavoju ar savu ķermeni, jo esmu ēdis konkrētas lietas –
savukārt, ēdot kaut ko citu, sanāks cits rezultāts, un tad vēl tādi faktori kā miegs, alkohola patēriņš
salīdzinot ar izdzerto ūdens daudzumu iepriekšējā vakarā.
RL: Un padomājiet, kādu ietekmi visi šie faktori atstāj uz mākslas darba radīšanu...
Henesijs: Jā. Īstenībā tas, vai esmu labi pakakājis, ietekmē arī manu dejošanu, tāpēc mana kakāšana
un māksla diezgan cieši saistītas.
RL: Ja, skatoties uz tikko izkakātu sūdu, kāds teiktu – nu, tas ir mākslas darbs, bet, skatoties uz jūsu
darbu, kāds teiktu – tas ir sūds. Kā jūs salīdzinātu šos abus izteikumus?
Henesijs: Ja viņi manu mākslu salīdzinātu ar sūdu tādā pašā veidā, kā viņi sūdu salīdzina ar mākslu, es
domāju, ka tas būtu ļoti forši. Viņi skatās uz manu mākslas darbu un saka: tu apēdi visas šīs lietas un
tas ir tas, kas no tevis iznāca laukā. Tās ir tavas gremošanas sistēmas radītās kakas. Līdzīgi kā reizēm
sanāk ļoti ātri radīt kādu mākslas darbu, un tad tu saki – es to burtiski izvēmu no sevis.