tapšana
мне нравится, что вы больны не мной
16.7.10 11:17
Viņš tik daudz mani sāpina, bet tāpat es skatos fotogrāfijas un turpinu jūsmot par viņa rokām, kā var cilvēkam būt tik seksīgas rokas, es nesaprotu - tik stipras, tik skaisti veidotas un maigas, tāds laskovij zverj kā zemfiras dziesmā. Vēl viņam ir fantastiska gaume (un mani viedie padomi), neviens man pazīstams vīrietis neprot apģērbties kā viņš, un vīrieši ar labu gaumi ir ļoti reta parādība mūsdienās, lielākajai daļai vispār nav izpratnes, kas ir labs stils, pat ne labs stils, runājot vienkāršāk - nav izpratnes par to, kas viņiem piestāv.Un, kas būtiskākais, viņam ir brīvība, par ko vienmēr esmu klusībā apskaudusi, viņš spēj piekāpties, bet iekšēji paliek tas pats nepiejaucējamais vienpatis, tas pats vējš matos un saplēstās bikses ar fantastisko pasaules izjūtu, lai arī ārēji tēls jau sen kā cits.
16.7.10 10:21
Lūstu un smoku, bet muguru taisnu, sejā smaidu, meikaps un pievilcīgs autfits, krūtis un augstpapēžu kurpes - tik daudz seju, tik daudz šķautņu, un kurš tad vairs var saprast, kas tur zem tām kārtu kārtām, sīpola mizām, un nevajag arī, es visu pati, pati.16.7.10 00:53
Kaut kas ir greizi, jau pašos pamatos nepareizi. Esmu nevajadzīgs privātīpašums - suns uz siena kaudzes ir galvenais personāžs šajā stāstā. Un man ir kaut kā skumji, es jau sen kā vairs nevaru vienkārši skrāpēt no sevis ārā, visi tie gadi, tas viss, es brīžiem jūtos esam tikai medaļa, tas nav pareizi, un laikmeta retorika jau atkal, kāpēc ir tā, kā tas ir.
16.7.10 00:20
Jau nedēļas divas cenšos salīt - vēl ne reizi neesmu trāpījusies lietum ceļā. Atbraucu mājās, tikko lijis, atkal nokavēju, un tā visu laiku, tā dzīvi var nokavēt, tevi un sevi aizmirst un nogalēt, un es vairs nedomāju, es vairs neredzu sapņus, un tie koki tur var stāvēt, man tie vairs netraucē.13.7.10 12:31
lai gan nekādas strāvas tur vairs nav, viņi pārbaudīja, šā vai tā, kā lai tagad ieeju dušā, ko?man taču bail vispār iet vannasistabā iekšā, kur nu vēl skarties klāt santehnikai un ūdenim, kurš vakar jau dienas laikā, pirms atgadījuma ar ātrajiem, man sadeva pa pirkstiem
13.7.10 10:51
biju aizgājusi pie ģimenes ārsta uztaisīt atkārtotu kardiogrammu, viss ok, labās rokas zeltnesis, caur kuru strāva manī iegāja, un labās kājas potīte, līdz kurai aizgāja, vairs mežonīgi netirpst, un vispār pašsajūta laba. tikko aizgāja namu pārvaldes elektriķi un Latvenergo čaļi, trobele pa visām instancēm, izvazājās pa visiem poģīšiem, beigās atklājās, ka vaina gaismā. vārdu sakot, līdzko vannasistabā ieslēdz gaismu, visi ūdensvadi, pat grīdas flīzes, uz kurām vienmēr ir pa kādai pilei ūdens, arī blakus esošās tualetes vadi pārklājas ar strāvu - kaut kāds vads sienā saskaras ar ūdensvadu. pagaidām dzīvosim bez gaismas, kamēr tēvam nav brīvdienu, bet vispār tas elektriķis teica, labi gan, ka tiku vaļā ar vieglu izbīli, tas varēja beigties bēdīgāk, un es domāju gan, ja mani sāka kratīt.13.7.10 01:10
it kā piedzīvojumu nebūtu gana pa manu istabu lidinās milzu kamene, turklāt m. un k. šonakt, braucot no ezera ar ātrumu 80 km/h, notrieca milzu pūci, kuru tagad mājās dakterē13.7.10 01:06
atbrauca, uztaisīja kardiogrammu, piedāvāja braukt uz slimnīcu, kur mani līdz rītam novērotu zem kkāda aparāta, es atteicos, alternatīva ir rīt aizmaukt līdz ģimenes ārstam uztaisīt vēl vienu kardiogrammmu13.7.10 00:37
tas ir tik aizraujoši, mani tikko gandrīz nosita ar elektrību ūdenskrāns, atbrauca avārijas dienests, teica, ka pie ūdensvadiem vannasistabā un tualetē pieskarties nedrīkst, visi zem strāvas, rīt jāiet uz namu pārvaldi, piezvanīju uz 112, pateicu, ka tikko elektrība izgāja caur labu roku un kāju, ko man darīt, kaut ko pasmērēt vai kā, jo jūtos es labi, bikiņ tikai pulsē virs potītes un pirksts, caur kuru dabūju, a tante man pateica, ka bez ātrajiem neiztikt, es šai saku, ka nevajag man ātros, bet viņa saka, cienītā, beidziet strīdēties, mēs braucam šurp, tad nu gaidu tagad ātros ar milzu cerību, ka uz slimnīcu ta vismaz nevedīs, man rīt ir saplānota diena2.7.10 23:54
Airēšana ir mans jaunais hobijs, esmu absolūti lieliski atpūtusies, man tik ļoti patika, ka rīt brauksim vēl, bet man laikam zināma apbrīna pret ūdeni, ūdens pārvietošanās līdzekļiem no vectēva asinīs - viņš brauca ar formulām un būvēja jahtas. Un, bļin, bija tik kruti, ka es nevaru beigt sajūsmināties - daaaudz foršāk par vindsērfingu. Tagad pat presīte pukst dīvainā kārtā, turklāt beidzot es sajutu, kur atrodas muguras muskuļi.30.6.10 21:24
Nekad neesmu sapratusi cilvēkus, kuriem patīk bārs Ļeņingrada.Pirmajā reizē, kad tur biju, kondicioniera neesamības dēļ man aizsita elpu sviedru un alkohola aroms, nemaz nerunājot par nepanesami skaļo, krekšķīgo Sergeja Šnurova balsi fonā, kas apvienojumā ar jau iepriekšminēto smaku, karstumu un galdus tricinošām miesām netīri baltos krūšturos, manī izraisīja sliktu dūšu, un es apsolīju sev nekad turp neatgriezties.
Otrajā reizē S. svinēja tur savu dzimšanas dienu. Garais galds pretim ieejas durvīm bija saklāts tieši viņas viesiem, es iekārtojos dziļākajā stūrī, it kā cenzdamās sevi pasargāt, taču tas nenācās viegli, jo piedzēries pusmūža vīrietis ar iesauku Zaķis apkārt bārstīja uzmanības apliecinājumus, vēlāk arī uzrāpās uz galda un ar ģitāru rokā sāka nebalsī ķērkt kaut ko sevis sacerētu. Kamēr es sēdēju, mēģinot izturēt Zaķa kviekšanu, vakars vainagojās ar kroņa numuru - garā galda viņā galā apsēdās netīrs panks, kurš acīmredzami nejutās labi un tāpēc pievēma pagaldi. Nav vērts pieminēt ne smaku, ne ķēpu, bet, paldies Dievam, ar to bija gana, lai svinību vieta tiktu pārcelta citur.
Trešajā reizē .. trešajā reizē es draugus atrunāju no došanās turp, jo Brenguli var dabūt arī pieklājīgākās vietās.
30.6.10 16:36
Ella Fitzgerald balss tomēr ir galvas tiesu pārāka par Billy Holiday.30.6.10 14:41
Domājot par to, kāds cilvēks es, beidzot saku, ka esmu ellīgi foršs, un tas ir zināms sasniegums - es vienmēr esmu mocījusies ar savu šķietami nekam nederīgo personību.29.6.10 23:33
KO ES GRIBU:
1.
2.
3.
29.6.10 09:44
So I think I`m going to die. Today. Es izrubījos un neiemācījos nevienu biļeti.
Powered by Sviesta Ciba