29.7.10 15:28
Мне нравится, что вы больны не мной,
Мне нравится, что я больна не вами,
Что никогда тяжелый шар земной
Не уплывет под нашими ногами.
Мне нравится, что можно быть смешной -
Распущенной - и не играть словами,
И не краснеть удушливой волной,
Слегка соприкоснувшись рукавами.
Мне нравится еще, что вы при мне
Спокойно обнимаете другую,
Не прочите мне в адовом огне
Гореть за то, что я не вас целую.
29.7.10 13:34
Bet vispār tas jau gadiem ir
oficially - es pavelkos uz sliktajiem puišiem, nekas nav seksīgāks par
nepareizu rīcību.
(ja nu vienīgi labi veidotas vīrieša rokas (bet precēties gan es ar rāmu un prātīgu gribētu))
29.7.10 12:58
Līdz četriem nevarēju iemigt, šodien uz kino un tā, vajag taču pasiekaloties, skatoties uz Džeikobu (nezinu, kāds ir viņa īstais vārds), gribēju baltu kleitu vilkt, bet man te samisējās, rīt savukārt ceru, ka būs foršs vakars kaut kur, vēl tikai neesmu izlēmusi kur, ar ko un par kādu naudu.
Man patīk patikt, lai arī vienmēr ļoti grūti aptvert, kā kāds ar mani varētu vēlēties kopā pavadīt laiku, esmu samērā garlaicīga un dumja, visi pārējie ir tie foršie. Un patiešām - esmu laimīgs cilvēks, ap mani ir tik daudz lielisku ļaužu, sākot ar manām superīgajām draudzenēm, kurām, ak vai, es beidzot esmu gatava atzīties mīlestībā, beidzot ar maniem fantastiski gudrajiem paziņām, kuriem šajā dzīvē nekas nav par grūtu.
A bet pa lielam viss ir kruti, joprojām degradējos, klausīdamās tucinieku, cik tad var tās drūmās pesņas drillēt, man vajag viegluma, un man ir vieglums - my dreams always come true. Esmu gatava veiksmei, esmu gatava jaunai dienai.
29.7.10 00:42
Galva, mana mīļā galva, paldies, ka esi atpakaļ, ir tik patīkami atkal būt domājošai, ne tikai jūtošai.
Oma lieliska, domāju, kur ballēties nedēļas nogalē, beigušās smaržas un skropstu tuša, rīt vajadzētu iepirkties, peldkostīmu arī derētu nomainīt, gribu ko spilgtu, cik tad var tās melnās lupatas pirkt, un dzīve, ziniet, tomēr ir labākā lieta, kas ar mani līdz šim notikusi (vai varbūt es vienkārši esmu nelabojama optimiste, kas arī ir ļoti ticams variants).
Jāmetas kaut kur iekšā, ļoti noderīgi būtu pielabot savu ārējo fasādi - tas vēl vairāk uzlabos pašsajūtu - jānokrāso mati varbūt. Ko šovakar? Pārlakot nadziņus un gulēt.
29.7.10 00:29
Pēdējās nedēļās tik daudz pārmaiņu ir sevi pieteikušas, un tas ir tas, ko es saucu par savu
tapšanu - mūžīgo dzinēju, nebeidzamo progresu.
27.7.10 23:30
Tikko izlasīju oranžā portāla horoskopu šai šausmīgajai dienai un, bāc, viņi nav melojuši as always -
Grūta diena, kas raksturīga ar spēcīgām nesaskaņām gan laulāto, gan biznesa partneru starpā. Atceries, ka notiekošās pārmaiņas skars Tevi dziļi personīgi un ieviesīs nopietnas korekcijas nākotnē.
27.7.10 21:20
Vai var būt vēl sliktāk? Vētra aizgāja garām, un man tā būtu vajadzējis vētras, t.i., manam iekšējam mazohistam, varbūt labi vien ir, kāpēc sevi plosīt vēl vairāk, vai ne.
27.7.10 21:10
Māsīca sakārdināja ar ceptiem pelmeņiem, uzcepu, pagaršoju un izmetu ārā, es vispār neko nevaru ieēst, kur nu vēl tādu huiņu kā pelmeņi. Nē, nē, pusfabrikāti nav mans jājamzirdziņš. Mēģināšu ieēst mellenes, varbūt vismaz tās neierosinās vemšanas refleksus; paskatījos Jauno vilni, tur nekas nav mainījies: ne pupi, ne plastisko operāciju upuri, ne skaņdarbiem raksturīgās vadlīnijas, so labāk skatīšos filmu, kaut kādu komēdiju, kas mani jau kādu laiku datorā gaida, noteikti ne raudamo gabalu, es jau tā visu, ko varēju, izraudāju, acis niez no sāls, uz vakaru elpošana stabilizējās, nedaudz nomierinājos. Nervu zāles, un viss būs labi.
27.7.10 19:41
Drausmīga, šausmīga, ārprātīga diena.
27.7.10 18:02
Pirmā nepieciešamība šobrīd ir alkohols.
27.7.10 12:12
Es viņu mīlu un raudu, un raudu, un mīlu, un raudu, raudu, raudu, un mums būs vēl vien iespēja, es zinu, ka būs, ir jāpaiet laikam, kā tur tas mājsaimnieču rakstnieks rakstīja - ja kaut kas notiek vienreiz, tas nekad nenotiks otrreiz, ja kaut kas notiek divreiz, tas noteikti notiks arī trešo reizi, un šī taču ir mūsu otrā reize, otrā reize, kad esam kopā, un būs trešā, un man nospļauties, cik puņķaini vai salkani es izsakos, jo man sāp sirds. Tā, kā vēl nekad nav sāpējusi.
27.7.10 10:09
Ir tik grūti saņemties, zinot, ka katra otrā dziesma man viņu atgādinās, katrs vārds un katra smarža, pilsētas kanāls, Kongresu nams, nedod dievs, ieklīst Garciemā vai Kronvalda parkā, kur nu vēl klusajā centrā vai līdz Andrejsalas molam, šī pilsēta ir viņš, mana dzīve ir viņš, pie velna, es taču pati sev asociējos ar viņu - es esmu viņš, un viņš ir es. Man joprojām ir jūtas, bet .. Un ir tik sāpīgi to apzināties, un es nezinu, kāpēc un kas manī ir mainījies, bet es vairs nejūtos piepildīta šajās attiecībās, taču tik grūti tās ņemt un palaist vaļā - sāpināt cilvēku, kuru mīlu, lai cik pretrunīgi vārds mīlestība neskanētu iepriekš sacītā kontekstā.