tapšana

28.7.10 11:40

Mēs šonakt ar m. bijām Amsterdamā, un tā galīgi nebija Amsterdama, bet vieta, kuru kaut kad iepriekš jau esmu sapņojusi, nu un tur es m. mīlīgu pavilku aiz deguna un jautāju, vai pīpēsim zāli, un tad mēs braucām autobusā, kurš pacēlās gaisā gluži kā lidmašīna, jo manā mugursomā bija militārā raķete, kuru es palaidu saulrieta virzienā par godu kaut kādiem svētkiem. Vismaz es nemurgoju. Nu, tikai nedaudz, bet tas jau ir cits stāsts.

22.7.10 11:50

Katru nakti kāds mēģina mani apzagt, es gan vienmēr izrādos veiklāka, bet tik un tā nesaprotu, kas tā manī ir par problēmu, uz ko tik uzstājīgi norāda zemapziņa? Man taču neviens neko nav atņēmis, varbūt man bail par suverenitāti, bet, nē, tas tā nevarētu būt, es neredzu skaidrojuma tai bēgšanai un tiem ļaundariem. Un man likās, ka esmu atšifrējusi savu sapņu kodu, bet, redz, zādzības ir kaut kas jauns, un es pat nespēju iedomāties, ar ko tas metaforiski varētu saistīties.

• ?