Aprīlis 2008   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

?

Posted on 2006.09.25 at 15:43
mani ēšanas paradumi - ēst sākot ar negaršīgāko un beidzot ar garšīgāko augošā secībā. šādu sistēmu izmantoju arī mērot drēbes veikalos - vispirms tas, kas patīk vismazāk un beigt ar to, kas patīk visvairāk.
nu re, vakar ēdot picu aizdomājos - vai es izbaudu katru dzīves mirkli, it kā tas būtu pēdējais. laikam jau pica un drēbes tāds nieks vien ir. un man patīk tieši tā.
šī aizdoma visticamāk no tikko skatītās filmas "Adrenalīns". galvenajam varonim, lai šams izdzīvotu nepārtraukti jānodrošina sev augsts adrenalīna līmenis. patika - patika un vienlaikus nedaudz tā kā biedēja, tā kā uzvilka agresīvais un ātrais stils, kas godam noturēts līdz filmas beigām; patika sižeta pavērdsieni, kas iezīmēja baudāmu ironiju. un filmai pat bija mesidžs.
forši, ka kino skatītāji aplaudē. hmm, tikko atcerējos, par ko aplaudēja. proti, brīdī, kad galvenais varonis veiksmīgi apmierina savu meiteni :) - varbūt izklausās tā perversi, bet tas jāredz kontekstā. nebojāšu prieku tiem, kas plāno noskatīties filmu.
tātad - vai izbaudu dzīvi, it kā dzīvotu pēdējo mirkli? nē. bet man neiet nemaz ne slikti. un vai jūs izbaudāt šo mirkli, it kā tas būtu jūsu dzīves pēdējais mirklis?
5 raksta  ir doma
Add to Memories   Tell A Friend

Comments:

[info]inx at 2006-09-25 18:10 (Link)
Vai to filmu rāda kino pašlaik?
(Atbildēt) (Diskusija)
(Anonīms) at 2006-09-25 20:46 (Link)

Kamazs

Jup. Un tas ir goddamn labs entertainment. Lielisks gabals. To, ka filma man patiks es sapratu aptuveni 5-6 minūtē, kad galvenais varonis ielēca savā mašīnā ... Buick Riviera '72-'74 boattail, manā sapņu auto.

Savukārt par to dzīvi -- kā jau es teicu, mani fascinē tāds apziņas stāvoklis, ka tev nav ko zaudēt. Ka nav iespējams un bezcerīgi,bet tu ej un dari. Mēģini. Ne obligāti tas attiecās uz kaut ko tādu tiešām nopietni bēdīgu, dramatisku, bet dzīvē ir pietiekami daudz sūdu, lai laiku pa laikam tu tā sajustos. Un tad ir tāda dīvaina iedvesma, ironija un fīlings.

Vai es dzīvoju savu dzīvi kā pēdējo mirkli? Ja arī ne, es cenšos. Ne vienmēr tas nozīmē kā aptrakušam riskēt un triekties visam cauri, dažkārt tas nozīmē vienkārši izdarīt tās lietas, kuras kaut kā sevī parasti nobremzē. Kuras gribās, bet neizdari. Nu, tjipa, dzīvot un rīkoties tā, ka esi maksimāli gandarīts. Un tas, imo, nemaz nav slikti. Vismaz neesi depresīvs.

Bet, kā parasti, visas gudrības, ko cilvēks sagvelž dzīve ņem un apgriež otrādi kādā situācijā tā kā hvz kā es dzīvoju. Ne šā, ne tā. Man vairāk velk uz kokteili.
(Atbildēt) (Iepriekšējais)
(Anonīms) at 2006-09-25 19:32 (Link)

Andza

Nope, neizbaudu tā it kā tas būtu pēdējais dzīves mirklis. Jo tādā veidā ir diezgan grūti un neērti dzīvot dzīvē, kurā katrs nākamais mirklis nemaz nav pēdējais.
(Atbildēt)
laura_skujina
[info]laura_skujina at 2006-09-26 10:15 (Link)
dzīvot katru mirkli, it kā tas būtu pēdējais, man škiet nogurdinoši.
(Atbildēt)
Nui
[info]nui at 2006-09-26 12:33 (Link)
Man liekas, ka dzīvot pēdējam mirklim ir aplam muļķīgi. Nemaz nerunājot par izjūtu/emociju nonivilēšanos un visādi citādu figņu, tas principā liek cilvēkam vienkārši ļauties straumei. Un ļauties straumei nav tā ultimatīvi stilīgi, ja vien nav kāda noteikta mērķa.
Mērķa trūkums laikam ir otra problēma, ko es šādā dzīvošanas veidā saskatu.
Man kaut kā gribās mērķi un gribās to sajūtu, ka tam, ko es daru ir kaut kāda mazliet lielāka nozīme par vienkāršu seva es entkārtējo pierādīšanu sevis pierādīšanas pēc.

No otras puses Carpe diem! māca neļauties aizspriedumiem, šaubām un bailēm. Kas savukārt ir vianotaļ stilīgi.

Lai dzīvo sapnis par māju ar balto sētu, suni un mohēras paklāju!
LOL
(Atbildēt)
Previous Entry  Next Entry