laura_skujina

mani ēšanas paradumi - ēst sākot ar negaršīgāko un beidzot ar garšīgāko augošā secībā. šādu sistēmu izmantoju arī mērot drēbes veikalos - vispirms tas, kas patīk vismazāk un beigt ar to, kas patīk visvairāk.
nu re, vakar ēdot picu aizdomājos - vai es izbaudu katru dzīves mirkli, it kā tas būtu pēdējais. laikam jau pica un drēbes tāds nieks vien ir. un man patīk tieši tā.
šī aizdoma visticamāk no tikko skatītās filmas "Adrenalīns". galvenajam varonim, lai šams izdzīvotu nepārtraukti jānodrošina sev augsts adrenalīna līmenis. patika - patika un vienlaikus nedaudz tā kā biedēja, tā kā uzvilka agresīvais un ātrais stils, kas godam noturēts līdz filmas beigām; patika sižeta pavērdsieni, kas iezīmēja baudāmu ironiju. un filmai pat bija mesidžs.
forši, ka kino skatītāji aplaudē. hmm, tikko atcerējos, par ko aplaudēja. proti, brīdī, kad galvenais varonis veiksmīgi apmierina savu meiteni :) - varbūt izklausās tā perversi, bet tas jāredz kontekstā. nebojāšu prieku tiem, kas plāno noskatīties filmu.
tātad - vai izbaudu dzīvi, it kā dzīvotu pēdējo mirkli? nē. bet man neiet nemaz ne slikti. un vai jūs izbaudāt šo mirkli, it kā tas būtu jūsu dzīves pēdējais mirklis?