Man šķiet, ka mākslu paliek grūti baudīt tajā brīdi, kad saproti, kā tā tikusi veidota. Kad saporti filmas montēšanas specifiku, kad saproti mūzikas māsteringa un miksēšanas trikus. Manuprāt makslas darbs kalpo tik ilgi kamēr spēj uzburt mazu pasaulīti ap uztverošo būtni. Protams ir vēl tas brīdis kad tu māsklas veidā esi tik ļoti iebraucis, ka vari sākt to kritizēt, vai vari iespaidoties no tā detaļām, paņēmieniem. Tomēr mākslas radītāji nevar baudīt otru tāda paša virziena mākslas darbu. Protams var runāt par pēdu atstāšanu zemapziņā, tomēr tādu gadījumu uzsvēršana būtu, kā pieminēt masu slepkavu labo īpašību druskas.