Nu, cik esmu iepazinies ar tibetiešu budistu sapņu jogu, visa pamatā ir uzskats, ka kas gan ir dzīve, ja ne sapnis. Strādājot ar sevi un pilnveidojot sapņošanas mākslu, mūki cerēja sasniegt tādu apziņas līmeni, ka spētu no šī sapņa pamosties. Vai kādam tas ir izdevies, sīkāku ziņu man nav :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mostās, un kā vēl. tie, no kuriem tikai nagi un mati paliek pāri - tie ir tie, kas pamodušies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eu, tu esi monstrs - taču pats neskanēji?

(man tā grāmatiņu lasīšana vienmēr ir bijusi vājā vieta - all action no theory)

bet paldies paldies! dažreiz jau arī vajag, lai negvelž pārāk daudz muļķību :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, pats nē, bet kāds, kam šī grāmata ir, ieskanēja šo nodaļu pēc mana lūguma. Paldies viņam par to :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)) nuja, 3x paldies

(Reply to this) (Parent)