Piektdiena, 13. Aug 2010, 11:21

Elizabete Gilberta "Ēd, lūdzies, mīli" Jau pirmajās lappusēs šī rakstniece mani sajūsmina.
Un rindas par NEvēlēšanos palikt stāvoklī un laist pasaulē bērnus - manas domas un sajūtas pateiktas vienkāršos vārdos:
"...robeža TRĪSDESMIT rēgaini slējās pamalē kā nāves spriedums, es sapratu, ka nepavisam nevēlos palikt stāvoklī. Es nemitējos gaidīt, kad kādā brīdī sagribēšu bēbi, taču tas nenotika. Un es jau nu gan zinu, kā ir kaut ko gribēt, varat man ticēt. Es zinu, ko nozīmē alkas. Taču man to nebija. Es nespēju izmest no galvas vārdus, ko, barodama ar krūti savu pirmdzimto, man sacīja mana māsa: "Laist pasaulē bērnu ir tāpat, kā tetovēt seju. Iekams to dari, ir pilnīgi droši jāzina, ka tu to patiešām gribi."

Piektdiena, 13. Aug 2010, 12:32
[info]otily

Vot par to tetovēšanu gan iebildīšu. Cik % ir tādas, kas apzināti plāno laist pasaulē bērnu? Domāju, ka daudz nav. Man pašai divi, godīgi sakot neplānoti, bet kopš pašas viņu dzimšanas nevienu brīdi nevaru iedomāties kā būtu, ja nebūtu. Domājusi esmu, bet man trūkst argumentu. Un nebija man tās mātišķās vēlmes pirms, nu nebija. Bet tagad nevaru savu dzīvi iedomāties bez viņiem.

Piektdiena, 13. Aug 2010, 12:35
[info]kuminjsh

Bet tas jau ir par apzināti pieņemtu lēmumu - bērnam jā vai nē! Pieņemu, ka šobrīd tas % ir gana augsts.

Piektdiena, 13. Aug 2010, 12:47
[info]otily

Nu ja par lēmumu - Jā vai Nē, tad tā viš' ir, kā tetovēties :)