la_cumparsita

"... tev jāiemācās izvēlēties savas domas tieši tāpat, kā tu izvēlies drēbes, ko šodien ģērbsi mugurā. Tā ir spēja, ko tu vari attīstīt. Ja tu tik ļoti vēlies kontrolēt savas dzīves norises, iedarbojies uz prātu. Tā ir vienīgā lieta, ko tev vajadzētu censties kontrolēt. Atmet visu pārējo, atskaitot to. kamēr tu nemācēsi valdīt par savām domām, tu neizkulsies no savām ķezām."

(c) E. Gilberta - Ēd, lūdzies, mīli

Elizabete Gilberta "Ēd, lūdzies, mīli" Jau pirmajās lappusēs šī rakstniece mani sajūsmina.
Un rindas par NEvēlēšanos palikt stāvoklī un laist pasaulē bērnus - manas domas un sajūtas pateiktas vienkāršos vārdos:
"...robeža TRĪSDESMIT rēgaini slējās pamalē kā nāves spriedums, es sapratu, ka nepavisam nevēlos palikt stāvoklī. Es nemitējos gaidīt, kad kādā brīdī sagribēšu bēbi, taču tas nenotika. Un es jau nu gan zinu, kā ir kaut ko gribēt, varat man ticēt. Es zinu, ko nozīmē alkas. Taču man to nebija. Es nespēju izmest no galvas vārdus, ko, barodama ar krūti savu pirmdzimto, man sacīja mana māsa: "Laist pasaulē bērnu ir tāpat, kā tetovēt seju. Iekams to dari, ir pilnīgi droši jāzina, ka tu to patiešām gribi."

Labāk iemācīties laimi vientulībā, es domāju, mīlēt draugus un kaķi, labāk gaidīt radniecīgo dvēseli, kas nekad neatnāks, nekā samierināties ar kompromisu.

Meklēju simtprocentīgu vīrieti.
Viņam jābūt gudram, radošam, dzīvespriecīgam un ar humora izjūtu. Jābūt interesei par mūziku, dabu, jātiecas pēc mierīgas, klusas, mierpilnas dzīves. Nedrīkst smēķēt un lietot narkotikas. Jābūt vēlmei mācīties un mūžīgi pilnveidoties. Jābūt izskatīgam, slaidam, ar zelta rokām, iejūtīgam, maigam, mīlošam un seksīgam, cik vien iespējams. Viņam jābūt emocionāli līdzsvarotam, godīgam un uzticamam, un pozitīvi domājošam, garīgā ziņā augsti attīstītam, bet ne pārāk reliģiozam. Jāmīl kaķi.

Ja es rīkojos šādi vai tādi, ar mani notiek šis vai tas. Loģiska cēloņu - seku likumsakarība.
Cilvēki, nezin kāpēc, tos sauc par pārbaudījumiem...

Sievietei vajag tādu vīrieti, ka satraukumu brīžos pasaka – viss būs labi,maziņā, viss mierīgi, nekāda planēta X mūs neiznīcinās, nekāda finanšu krīze mūs neskars un vispār viss būs labi, es par to parūpēšos. Tādu vīrieti, kas kā mūris stāvēs un sargās no dzīves nepastāvības un ja vajadzēs mūris celsies un kritīs savu mīļo cilvēku dēļ.
Bet tagad es skaidri zinu, kādu vīrieti nevajag sievietei. Tādu, kas pats nezin, ko grib, tādu, kas svārstās un mocās pats no tā haosa, kas darās viņa galvā. Kas ļauj sievietei izlemt un pieņemt pašus svarīgākos lēmumus, jo pats tā arī neko sakarīgu nevar dabūt no sevis laukā. Kamēr laiks ir nepielūdzams tik-tak, tik-tak, tik-tak – nekas nemainās mēnešiem un pat gadiem. Tādu vīrieti mīlēt vispār ir veselībai kaitīgi.
Atrasts šeit
http://biechmen.wordpress.com

Nejaušas satikšanās vienmēr ir jaušas. Ja ne uzreiz, tad pēc laika mēs saprotam, kāpēc.

Jebkura nevērība izraisa atsūtītās laimes aiziešanu.

Mūsdienās dzejas nepārraksta ar roku atmiņu blokos un nedāvina viens otram bildīti "par mīļu atmiņu", viss ir ātri, pavirši, bet tehniski ar super kvalitāti.
Es gribu atgriesties pie laika, kad bija melnbaltais kino un melnbaltās fotogrāfijas, kad bildes kopēja sarkanā gaismā, rūpīgi fiksēja, skaloja, žāvēja un gludināja. Ja kadrs bija veksmīgs, tad fotomākslinieks ap to auklējās kā dārznieks ap retu un kaprīzu puķi, kā dzejnieks ap trāpīgu, nesatveramu atskaņu.

Pati sev atzīstos - bet tas nemaz nav tik vienkārši! - ka visu savu mūžu tieši pēc maiguma visvairāk esmu ilgojusies. Nevis pēc naudas vai slavas, vai atzinības, vai mīlestības, vai pat pēc patiesas ticēšanas. Vienīgi pēc visvienkāršākā maiguma, ar kādu otrs cilvēks tevi ieskauj nevis aiz pienākuma, nevis cerēdams saņemt pretim kaut ko vai pasniegdams to kā aizdevumu, kas būs jāatdod, nevis aiz divkosīgas žēlastības, nevis kārodams ar mīlīgu žestu vispirms apbalvot pats sevi vai palepoties citu priekšā...

"Tu nāci basām kājām pa sniegu?
- Jā. Un mugurā man ir tikai kāzu krekls."
Es domāju, kāpēc sievietes ir gatavas skriet basām kājām pa sniegu vienā kreklā? Un es nojaušu, kāpēc. Viņas zina: kāds sasildīs pēdas ar savu elpu. Ar siltām vilnas zeļēm no atvilknes vienkārši nepietiek. Un tad es atkal domāju - kāpēc sievietes nav gatavas puspilkas skriet pa šo sniegu visu laiku? Un atkal nojaušu, kāpēc. Neko nevar mūžīgi. Un varbūt labi, ka tā.

- Neviens nevienu nekrāpj, jo neviens ne ar vienu nav kopā - nenopietnās attiecības...
- Man tikai nav skaidrs, kāpēc kniebšanos vispār ir par attiecībām jāsauc?

laimīgais ķīnietis! ... blondais asparāgs!

Ir divu veidu cilvēki.
Ir tie, kas dzīvo, spēlē un mirst.
Un tie, kas nekad nedara neko citu, kā vien turas līdzsvarā uz dzīves smailes.
Ir aktieri.
Un ir virves dejotāji.