Trešdiena, 13. Maijs 2009, 14:57
[info]la_cumparsita

Mūsdienās dzejas nepārraksta ar roku atmiņu blokos un nedāvina viens otram bildīti "par mīļu atmiņu", viss ir ātri, pavirši, bet tehniski ar super kvalitāti.
Es gribu atgriesties pie laika, kad bija melnbaltais kino un melnbaltās fotogrāfijas, kad bildes kopēja sarkanā gaismā, rūpīgi fiksēja, skaloja, žāvēja un gludināja. Ja kadrs bija veksmīgs, tad fotomākslinieks ap to auklējās kā dārznieks ap retu un kaprīzu puķi, kā dzejnieks ap trāpīgu, nesatveramu atskaņu.

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.