la_cumparsita

Lai gan rīts pēc negulētās nakts nāca spirgts un možs, un labu dienu sološs, tad tagad tik vien kā ievīstīties siltā segā, nolīst stūrī un klusiņām pašņukstēt piedurknē. Pēkšņi milzīgi daudz sagāzies pār manu galvu, tik daudz visa tā, ko negribu zināt, bez kā zināšanas es varu dzīvot, man to nevajadzēja...
Un vēl Rūķa epopeja. Lai arī pirms brīža šķita, ka beidzot ar izrunāšanos ir nonākts līdz sakarīgam iznākumam, ka neviens nav dusmīgs un aizvainots, tad tagad ir skaidrs, ka tas viss bija vien mana kārtējā cenšanās uzspodrināt savu sirdsapziņu, bez vēlamā rezultāta un iedvesma viņam uz jauniem varoņdarbiem, bet nu jau ar kaudzi cietušo...
Necentīšos sevi attaisnot, ka tā gadījās un galu galā katrs kļūdās... Nu...kļūdās...bet taču ir jābūt kādai iespējai savu kļūdu labot!