- ilūzijas
- 30.9.06 10:27
- ir viena lieta, kas ik pa laikam mani dara nemierīgu.
pārvietojoties pa pilsētu (pat ar brand new brillēm), es regulāri ieraugu draugus un paziņas, kas, tuvojoties un attēlam noskaidrojoties, pārtop par pavisam svešiem cilvēkiem, kuriem ir visai attāla līdzība ar manis sazīmētajām personām. ja sākumā es priecājos un biju gatavs viņus visus sveicināt vai kā citādi izrādīt prieku par sastapšanos, tad tagad tikai saraujos un nogaidu, kad parādīsies personāža patiesā seja.
iespējamie izskaidrojumi man šim fainomenam ir trīs:
1. man trūkst komunikācijas, un neapzināti to cenšos sev nodrošināt;
2. man vienkārši ir par daudz paziņu;
3. es neapzināti vēlos, lai pa ielām pastaigājas tikai man pazīstami cilvēki :)
katrā ziņā nebrīnieties, ja, šai lietai progresējot, uz ielas es nevienu vairs nesveicināšu, jo visus garāmgājējus uzskatīšu par māņu tēliem no paralēlajām pasaulēm. - 3 inkubi teicasaku
- 30.9.06 12:10
-
man šķiet, tā ir visai izplatīta parādība. katrā ziņā man tā ir jau kādus 10 gadus, turklāt īpaši saasinātā formā visādos reibuma stāvokļos.
rekā, varam droši nesveicināties, māņu tēli tādi. - saku
- 30.9.06 12:15
-
man bieži un sen tā mēdz būt, un es to skaidroju tā, ka redzu to, ko gribu redzēt. man vismaz rādās tikai tie, ko tiešām gribu satikt.
- saku