Kopā ar asteoru</span>  esmu bijusi Briselē, Parīzē un Londonā. Vienmēr atbildīgais (tb kur gulēsim, ko skatīsim, kur staigāsim) bija viņš. Šoreiz tika izlemts citādi: beigu ta galos es vienreiz jau biju Gruzijā, krievu valodu es zinu labāk + šopavasar esmu iemācījusies gruzīnu alfabētu (tb esmu tas policists, kurš māk lasīt;)). Un vispār – vienreiz viss jādara savādāk!

Jāsaka, ka es tam pasākumam „piegāju” ar lielu atbildības sajūtu. Jo, redz, tās Eiropas pilsētas asteors</span>  zina kā savu kabatu, jo ir desmitiem reižu tur bijis (un vienā no tām viņš dzīvo jau 4 gadus), bet es martā redzēju tikai Tbilisi (skrienot esinjas</span>  pēdās kā mazais sunītis) un Akalcihi + Vardziju. Bet ar degunu dubļos, gida lomu pildot, jej bogu negribējās nolikties!

Tātad, lai sastādītu ceļojuma maršrutu: 1.kārt – izlasīju grāmatu „Грузины” (par Gruzijas vēsturi, sākot no akmens laikmeta līdz 13.gs.), bezmaz no galvas iemācījos Gruzijas karti no „Атлас автомобильных дорог СССР” (vissakarīgākā karte no visām, ar kurām man izdevās iepazīties kā i-netā, tā drukātā veidā!). Un izlasīju ru lapās visu, ko vien ļaudis bija par saviem ceļojumiem uz Gruziju sarakstījuši. Starp sajūsmas pilniem „Ak, Gruzija, es tevi mīlu, tu manu sirdi zagusi uz mūžu mūžiem! Utt.” atradu vienu ārkārtīgi sakarīgu kāda meituka samargotu aprakstu ar minimumu izsauksmes vārdu, taču maksimumu praktiskas informācijas – maršruti, cenas, utt.. Jāsaka, ka mums ceļojumā tas lieliski palīdzēja (ja neskaita mēģinājumu doties uz Kahetiju;)). Tad nu šeit pamēģināšu saveidot ko līdzīgu - ja nu kāds nolemj izmantot mūsu maršrutu, būšu tikai priecīga, ja mans apraksts noderēs. Jāatzīstas gan, ka no mana sastādītā maršruta izpildījām apmēram pusi, tb „obligāto programmu” un šo to no „gribētu aizbraukt”. Vēlāk vietējie iedzīvotāji paskaidroja, ka to visu (Gruzijas Kara ceļš līdz Kazbegi, Kahetija, Gori, Upliscihe, Bordžomi) varētu realizēt tikai tādā gadījumā, ja mums būtu mašīna zem pakaļas. Nu nekas – būs iemesls vēlreiz aizbraukt!;)

Jā, starp citu, pirms braukšanas patiešām iesaku iemācīties gruzīnu alfabētu! Ļoti atvieglo dzīvi un pārvietošanos! Lai gan – kā mēs ar asteoru</span>  nospriedām: Gruzija ir Spiegudroša Valsts! Visbiežāk ir tā, ka NAV nekādu uzrakstu! Nevienā valodā! Piemēram, uz dzelzceļa stacijām. Ieskaitot Tbilisi Centrālo staciju. Kas tā par māju, var uzminēt tikai no metro pieturas nosaukuma: Vagzlis Moedani (tb Stacijas laukums). Tā teikt: kam vajag, tas tāpat zinās, a kam nevajag, tam i nav ko jāzin!;)

( ... tālāk ... )