es vakar ar studentiem runāju par Moljēra Tartifu, ļoti interesanti par šo pašu tēmu - kā vieni citu cilvēku alkas pēc ticības izmanto savām manipulācijām, lai īstenotu varu, un tad ir citi, daži no kuriem uzķeras, turklāt ne obligāti paši naivākie un stulbākie. tur bija klasiskie iemesli, kāpēc uzķeras tieši tie, kas uzķeras, bet viena meitene pateica, ka upuris, iespējams, saredz pseidoticīgajā krāpniekā tādu kā pats savu alter ego, ka viņš arī pats spēj būt tāds liekulis, lai gan it kā naivi notic, ka liekulis iemieso viņa ideālus. un tā kā vairumam cilvēku ir vājības, reti kurš no tā ir pasargāts, tomēr vienlaikus piem. šajā lugā ir divi tēli, kas vienlaikus iemieso gan saprātu, gan ticību un mīlestību.

bet neiecietīgi cilvēki ir visās grupās, vienkārši tieši kristiešu neiecietība vislielākajā pretrunā ar kristietības pamatideju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir vislielākajā pretrunā

(Reply to this) (Parent)