Neimplaijoju gan, es vispār neko neteicu par "savu dzīvi", tās ikdienas sīkās lietas galīgi nekvalificējas kā "sava dzīve", drīzāk nospiedoši apgrūtinājumi, kas tomēr paņem pārlieku daudz laika. Es implaijoju to, ka arī mums klusajiem trulajiem morālajiem kropļiem rūp lietas, bet mums ir citāda izpratne par to, kā viņas panākt.

Cilvēkiem ir dažāda patika pret lekšanos. Daži to dara vienkārši tāpat, daudz un labprāt, un viņiem tas ir kā vaļasprieks. Citi to dara ne tik ļoti labprāt, bet var darīt to tad, ja viņiem šķiet, ka puslīdz reāli sasniedzamais mērķis būs pielikto pūļu vērts. Tas uzreiz nenozīmē, ka viņiem attiecīgais issue ir maznozīmīgs.

Ir kaut viens piemērs, kur parakstu vākšana par kaut ko, kam, kā mēdz izteikties, "Latvijas sabiedrība nav gatava" būtu tik tiešām panācis vēlamo mērķi? Pat tad, ja viņi ir savākti? Ne jau ar pietiekami cītīgu klikšķināšanos feisbukā lietas var izmainīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas īstenībā būtu palīdzējis, ja būtu, teiksim, kādi 10 tūkstoši parakstu. bet beigās taču musuberni.lv savāca vairāk.
bet zini, palasīju pie stepaņenko viedokļa komentārus, vecāki tak ir laimīgi, ka beidzot būs tikumība. varbūt galu galā morālais kroplis esmu es.

(Reply to this) (Parent)