|
Decembris 9., 2014
13:43 - trauksme trauksmi rada sajūta, ka draugiem ir slikti, bet es neko nevaru padarīt. tāpēc es vēroju un klusēju un dažreiz viņi atnāk ciemos un es taču visu redzu, bet varu tikai būt klāt, blakus, liet glāzē vīnu un runāt muļķības, lai izklaidētu. un nav jau nekāds rocket science, tur apakšā ir salauztas sirdis un vientulība un ikdienas sūdi. un tad šķiet, ir taču šis brīnumainais brīdis, kad mēs smejamies, un viss ir labi, kāpēc gan visu sabojāt - gribēs, pateiks paši. un tad es domāju, tā tas viss paliks puspateikts un vienā dienā viņi vairs neatnāks, jo izrādīsies, ka viņi gribēja, lai no viņiem krata laukā tās skumjas, lai urbinās dvēselē ar adāmadatām un ķeksē laukā patiesības.
|
Comments:
šādos gadījumos mierinu sevi ar domu, ka tā taču vēl nekad nav gadījies, ka vairs nenāk (līdz šim)
Nāk kopā vai pa vienam? Jo, manuprāt, urķēties drīkst tikai divatā, ne publiski. Ne visiem draugiem ar visiem draugiem ir tik ciešs kontakts, kā visiem kopā ņemtiem ir kontakts ar tevi. |
|
|
Sviesta Ciba |