|
|
|
Aprīlis 22., 2026
dienasgramata
 | 09:38 Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...") Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva
|
Aprīlis 21., 2026
sramgni
 | 13:15 - diezgan lielas Diezgan lielas peles un žurkas.
|
black_data
 | 12:05 - Kino: The Drama Savdabīgi, ka viens no spēcīgākajiem argumentiem neiet uz filmu, ir publika, kura ies skatītie uz Zendaya (lai kas arī viņa nebūtu) un Patisonu. Un tā nav mana spekulācija, tā ir reāla atsauksme pie filma. Ir jau vēl Bize, bet es gan neteiktu, ka tā ir pasargāta no īpašiem skatītājiem. Vajag nopirkt ekrānu priekš tā jaunā projektora, un biezākus aizkarus.
|
sramgni
 | 11:34 - ratta Rattus femina et rattuli.
|
sramgni
 | 10:55 - rat opportunity Kaimiņu čatā rakstīts, ka šodien pie miskastēm redzēta žurka. Ja es tur būtu bijis, es to būtu nofilmējis ar savu Canon XL H1.
|
sramgni
 | 10:52 - žurkas kultūrās Dažās kultūrās žurku ēšana ir aizliegta, bet citās kultūrās žurkas ir pamatēdiens.
|
black_data
 | 10:11 Es te skatos vienu darba prezentāciju, un man uz ekrāna ik pa brīdi nomirgo kāds mēmes dzīvnieks. Es zinu pēc fakta, ka fellow IT cilvēki dzīvo savā īpašajā pasaulē, kas man ir sveša, bet es nebiju iedomājies, ka šī visa mēmju un datorspēļu pasaule tā viegli varētu ieplūst korporatīvajā resursā. Es neesmu sajūsmā par sterilo korporatīvo dizainu, un principā neiebilstu, ja kāds to salauž, bet man šķiet, ka komiska atbilšana stereotipiem mani kaitina tik pat lielā mērā kā viss korporatīvais. Es tagad mēģinu saprast, kuras individuālisma izpausmes kolēģos man šķiet krutas, jo tādas noteikti ir. Es laikam pie tādām ieskaitītu kolēģus, kuriem fonā midžinās bērni, kuri zvaniem pieslēdzas tērpušies pidžamā, vai kuriem priekšā stāv idiotiska paskata kafijas krūzes.
Bet šis man arī atgādina, ka kaut kur tur ir milzīga digitāla pasaule, kura man ir diezgan sveša, bet kurā mitinās diezgan iespaidīgs cilvēku daudzums, lai tur sāktu veidoties sava kultūra. Šķiet, ka es esmu pārāk analogs priekš tās.
|
sramgni
 | 09:56 - ER Atkal spēlēju Elden Ring.
|
Aprīlis 19., 2026
dienasgramata
 | 20:14 Izdomāju izmantot cibu, lai piefiksētu katru dienu, ko esmu jaunu vai pirmoreiz izdarījis. Šodien pirmoreiz mūžā biju iekšā Melngalvju namā.
|
Aprīlis 18., 2026
black_data
 | 12:27 Tās jēgpilnās sarunas ir mazliet pārvērtētas. Ne tādā ziņā, ka sarunas "par būtisko" būtu tukšas un garlaicīgas, bet tādā, ka tās ir retākas, kā varētu gribēt. Man visu laiku ir licies, ka es izraušos no kāda burbuļa, un atradīšu cilvēkus, ar kuriem varēs runāt par lietām, kas nav... let's say, soctīklu drāmas, ēdiens un seriāli. Tas ir labākais, kā es to varu aprakstīt. Bet tur ir jāizrāda zināma iniciatīva, jo realitātē cilvēkiem gribās parunāt par lietām, kas tieši viņiem šobrīd šķiet svarīgas. Kas nav slikti un nepareizi, un man ir jāsecina, ka pat starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem veidi, kā domāt par lietām, ļoti atšķiras, un tā ir interesanta atklāsme. Ja vien tas nav par, piemēram, kādu politisku diskursu, kur mēs visi atkārtojam vienas un tās pašas frāzes. Bet vēl viena lieta, ko es esmu ievērojis, ka šīs individuāli svarīgās lietas mēdz kļūt par tādu kā apburto loku, un tu vienu un to pašu sarunu no malas vari noklausītie vairākas reizes viena vakara gaitā. Kā absurds simbols tam varētu būt diskusija par to, ka briedis un alnis latviešu un lietuviešu valodās nozīmē pretējas lietas. Mani mazliet biedē doma, ka es tā varētu darīt, un es noteikti tā esmu darījis kaut kad iepriekš, bet šobrīd tas man liek drīzāk paklusēt, kas savukārt varbūt rada priekšstatu, ka man nav ko teikt. Bet vēl man nepatīk cilvēkus pārtraukt, un godīgi sakot, arī tas, ja citi to dara. Sarunas laikā man šķiet svarīgi ļaut cilvēkam pabeigt savu domu, nevis aizpildīt vēl nepateikot ar savām interpretācijām. Reizēm izteiktā doma ir tā, ko tu jau iztēlojies, bet reizēm paredzamais sākums ir tikai konteksts tam, kas sekos tālāk, bet kurš no šiem diviem scenārijiem ir šoreiz, tu neuzzināsi, ja cilvēks tiks pārtraukts sava sakāmā vidū. Bet atkal šī mana klausīšanās prakse noved pie tā, ka es netieku līdz runāšanai. Es no tā neciešu, jo man godīgi sakot nav intereses runāt pret tukšām debesīm, taču tas ir vēl viens iemesls tam, kāpēc es varētu radīt priekšstatu, ka es daudz nerunāju. Patiesībā ir cilvēki, kas ir lūguši man vārīties mazāk, kas ļoti kontrastē ar citu cilvēku pieredzi ar mani.
Šķiet, ka visprecīzāk izteikties tomēr var rakstītā veidā, un man pat šķiet, ka šo komunikācijas formu ir vērts izmantot arī ar cilvēkiem, kas tev ir pieejami ikdienā tiešai saskarei. Un vēl rakstīšana nenoliedzami ir savu domu sakārtošanas instruments, vismaz man.
|
Aprīlis 17., 2026
sramgni
 | 11:19 - grām a Man joprojām patīk mana grāmata.
|
Aprīlis 15., 2026
sramgni
 | 11:25 - beirūtā Es tikko ierados Libānas galvaspilsētā Beirūtā.
|
|
|