Atgadījums nr.1
Eju ar draudzeni pāri ielai aiz vienais meitenes, sanāca mums iet ar viņu vienu ceļu, viņa paskatās uz mums un laikam nodomāja, ka mēs viņai sekojam. Nabadzīte gandrīz jau skrēja visu laiku atskatoties uz mums.

Atgadījums nr.2
Bildēju es debesis un iet garām meitene, skatās uz mani un laikam domāja, ka es viņu bildēju, jo visu laiku skatījās uz mani. (Tas man liek atcerēties vasaru, kā mēs ar draudzenēm sēdējām centrā uz soliņa un mūs bildēja vecis sēžot mašīnā, bet iespējams, ka viņš ar bildēja debesis. heh) Vēlāk, tajā pašā dienā, es to meiteni satiku pilsētā, ar savu draudzeni baigi blenza uz mani.

Atgadījums nr.3
Tas notika šodien, līdzīgi kā atgadījums nr.1. Eju es viena pati, man pa priekšu lēnā garā soļo meitene, bet, kā zināms, es eju ļoti pat ļoti ātri, un gribēju tikt garām meitenei, viņa paskatās uz atpakaļu, nu uz mani, un sāk ļoti ātri iet, ka es viņai knapi tiku garām. Bet nez, moška piepši sāka steigties, jo atcerējās, ka mamma gaida mājās uz vakariņām vai kko tml.
Un vēl, es,kā izrādās, zogot mediatorus. tākā uzmanieties no manis