mazgāju minku, sākuma mazliet ņaudēja, bet pēc tam ik pa laikam tik vārgi ar ķepu iesita. viņš tik ļooti maziņš izskatās, kad ir slapjš, vispār nevar atpazīt un dusmīgais purniņš izskatās tik nožēlojami bēdīgs. tik ļoti bezspēcīgs. iznācis no vannasistabas kliboja un cītīgi laizīja kažoku. vēlāk atnāca man pasēdēt blakus uz rakstāmgalda un trīcēja, paņēmu klēpī, viņš mani apskāva un tik ļoti mīļš bija, laikam ar to centās pateikt, lai nekad vairs neko tādu neatkārto un būs labs. bet nē, naivas cerības