aizbraucu pie vecvecākiem, jo sapratu, ka kādu laiku neesmu bijusi. kāpņu telpā divas mazas čiksītes, varētu būt pirmklasnieces, nevarēja dabūt atslēgu laukā no slēdzenes, tā nu palūdza mani. sajutos pieaugusi (ha), ka tādas mazās lūdz manu palīdzību. bet nez, šīs katru reizi tā čakarējas!? jo nevarēja ne no ārdurvju slēdzenes, ne iekšdurvju izdabūt to atslēgu.
vakar pie omes bijusi ātrā palīdzība, sarijusies bulkas, cepumiņus, ruletīti (hmm nez no kurienes man tā kāre uz saldumiem), tā nu cukura līmenis pāri 17 un asinspiediens uz 240. es saku, ka vismaz gardi paēdusi :) opis man atdeva visus cepumus, bet ome vēl kkur saslēpusi šoceni, pusi atdeva man, pusi paturēja, jo nu gribas taču!! tagad man tas viss jāiesmērē kādam citam, lai lieki nerēgojas. ejot lejā pa kāpņu telpu nāca pretī viena no tām čiksītēm, domāju moš šai iedot, bet tad padomāju, ka varbūt tas neizskatīsies baigi labi hvz
vēl ome man iedeva riktīgi glītu gredzenu ar lielu dzintaru, skaistā ietvarā.
tagad jāuzvelk kāda no jaunajām kleitām (šon atkal divi guvumi, bet mugurā man tāpat jauna kleita par kuras eksistenci biju aizmirsusi un nejauši uzdūros skapī), jo svētki tak, jāskatās jaunā sezona american horror storijam