Grūti man ar sevi tikt galā, patīk viena lieta, bet daru pavisam, ko citu, bet abas apvienot nemāku.
Man sāk pietrūkt Rīga, nē, man pietrūkst tie hardkorīgie treniņi divatā un kad iepazīstināja ar tik foršiem cilvēkiem, nu īstenībā tikai čaļiem, bet tas jau nav slikti heh.
Pieteicos uz dzīvi kojās, jo dzīvokli nevar pavilkt, vismaz ne sakarīgu. Pārāk lielas vēlmes nav pēc kojām, a ko darīt. Gribas mācīties, gribas arī nolikt nenoliktos ekšus. Varēšu dzīvot pa divām skolām.
Ļoti gribas sportot, ko es arī daru, vismaz cenšos visos brīvajos brīžos. Tā cepī riteņbraukšana, iemīties kaut kur mežā, tad atbraukt mājās dubļainai un saskrāpētai, ja ne asiņainai, tikai vienai nav pārāk liels prieks, tāpēc biežāk izvēlos mīties vienkārši pa pilsētu..
Un gribas skriet, pēdējā laikā tas ļoti viegli sanāca, tikai tās sāpes kājās, kas ir neizturamas, tad nu uzmini vai šodien sāpēs un palikt mājās vai nesāpēs un var droši iet laukā. Riebjas, kad sataisos, tik 2km noskrieti un jau jāskrien mājās.