Sāku beidzot izjust, ko nozīmē mācīties un, nē, es nemaz pēc tā nealku. It kā daudz brīvā laika man ir, bet tomēr izrādās, ka nav gan. Anatomijā materiālus saliks estudijās gan jau tik ceturtdien, vispār nesaprotu, kas tā par stulbu tendenci pasniedzējiem iedot info tik pēdējā brīdī, jo iespējams, ka visi studenti nav tādi, kas atliek visu uz pēdējo brīdi, man patīk uz pēdējo brīdi atstāt to grūtāko, lai vieglāko varētu ātrāk izpildīt un tas vairs neaizņem manu prātu. Iečekoju fizioloģijas eksāmena jautājumus nu super, ko lai vēl saka.. Jātiek vēl tik galā ar kolokviju un vēl šādiem tādiem ekšiem.. Rītdien un Rīgu, parīt arī vajag un kā tad bez piektdienas Rīgā. Sāk mākt izmisums, jo šādos priekšmetos jau ūdeni nevar liet, jāmācās tik un daudz!!
Jūtu, ka atkal būs jāizslēdz ballēšanās režīms uz kādu laiku, nu tā, līdz jūnija vidum. Nebūtu vēl slikti, ja ceturtdien man viss labi ietu, tad vispār par dzīvi var aizmirst, šodien ar uz zāli neaizgāju, tik noskrēju supermazo apli ar dažiem intervāliem un mājās papildīju jumping jacks, squat, paplankoju un šādus tādus niekus. Kā arī burpees, kas man tagad jau sāk likties tīrais nieks kopš taisīju tos 20x tikai Ievas dēļ :D