aizvakar priecājos, ka beidzot blombe turās ilgāk kā nedēļu, nu jau kādus divus mēnešus un šodien bladāc, atkal robs priekšzobā

fūgā īstenībā forši skriet, laiks paiet nemanot, galvā ar domas tādas nekādas, nu bezsakarīgas, tikai nu jā, nav pārāk veselīgi tā darīt

tikko nobimbājos, jo likās, ka būs matu kušķis jāgriež nost. gribēju pamēģināt izfēnot matus ar apaļo suku, bet tā sapiņķerējās un es nevarēju iztīt, tētis ilgāk kā 40min mocījās. vēl mani mierināja, ka izpīsim laukā. es jau paspēju izdomāt 100 versijas, kā es izskatīšos, ja nāktos griezt nost. iedomājos, ka būtu jāizskuj sāni vai arī beidzot tiktu pie zēngalviņas un vispār es raudāju matu dēļ