Vakar kāpu laukā no gultas un parasti sanāk, ka pirmā kāja ir kreisā, nezinu, kas notika manā galvā, bet nodomāju, ka jākāpj laukā tak ar labo, ja nu tomēr toč laba diena būs. Aizgāju uz zāli, kur nomocīju kājas tā, ka palika slikta dūša un šodien kāpnes liekas kā lielākais ienaidnieks. Pastāvēju solārijā, pasildījos, mājās paklausījos jestru muzočku un vēlāk aizgāju uz kini Django Unchained, baigi patika, iesaku noskatīties, labs humors, ļubestībiņa ar pa vidu un tā, man ar piedēvēja līdzību ar vācieti, bet nu tēls riktīgi kruts, patīk man tā ironija. Ejot mājās gruzījos, ka man neviens nezvana, tāpēc zvanīju vien pati un devos ar trim pintēm ciemā, uzsitām vēl 3d, atkal jau robotiņš bija, iestādes, protams, iesūkāja un skrēju mājās, jo man bija auksti.

Biju aizgājusi ar mammu uz dievkalpojumu, nebiju bijusi kopš pamatskolas laikiem, kad gāju svētdienas skolā. Reāli visu laiku sēdēju un domāju par to, ka es galīgi tur neiederos, man sāka šķist, ka man ir pārāk netīras domas priekš baznīcas. Vismaz uzzināju, ka piektdien uz Rīgu braucu ar mācītāju, mašīnā man jau likās, ka kaut kur baigi redzēts liekas, tapu apskaidrota vismaz kādā jautājumā.
Nu ko - vecie grēki izsūdzēti, tagad priekšā jauna nedēļā jauniem grēkiem! :)