reiz, būdama Rīgā, novēroju interesantu skatu, kā sieviete, drīzāk jau tantiņa, pa savu daudzstāvenes dzīvokļa logu baroju baložus. kāds septītais stāvs varēja būt viņai. putni visi tā smuki salido pie loga un ēd, daži ar pamanījās ielidot iekšā. viņa nebija kaķu tante, viņa bija baložu tante.

un es patīku veciem večiem, cik esmu pamanījusi. tas mani it nemaz ar neglaimo. šodien man pateica čau, kundzīt! nu, kas es par kundzīti. ta jau labāk meitenīte. un akaliņ man novēlēja priecīgu rudeni, viņi to saka man bieži. vēl man ir dziedājuši, bet labāk, lai man uzdzied kāds jaunēklis nevis vīri pēc 50. :)