Odzes sienas avīze

Draugi

8.11.26 01:42 - [info]divdabis - ētiskā patērēšana un mūzika

tuvojas Spotify Wrapped, un es domāju, ka īsti tomēr neesmu piepildījusi šī gada apņemšanos pamēģināt paklausīties mūziku ne-Spotify. kur tā ideja pazuda?

īsumā. Spotify lietoju jau kopš 2017. gada, tātad gandrīz 10 gadus, un man ir izstrādājusies vesela sistēma, kā es veidoju playlistes un operēju ar to mūzikas daudzumu, ko klausos (man ir, piemēram, playliste ar gandrīz 10 000 dziesmām). ir, protams, alternatīvas, ko mēģināt, jo Spotify neiet ētiskos ceļos, vairāki mūziķi šo platformu ir pametuši, kā arī es sevi limitēju mūzikas gaumē, pieturot sevi tikai pie straumēšanas platformu mūzikas. bet tāpat esmu palikusi Spotify, jo tā vislabāk integrējas, piemēram, ar last fm un vēl kaut kādām statistikas platformām (vai tas ir svarīgi? varbūt margināli, bet man ļoti patīk trackot), kā arī esmu Spotify ģimenē, līdz ar to finansiāli izdevīgi palikt tur.

gribēju nesen pamēģināt vēlreiz Youtube Premium. tur ir daudz kas no latviešu mūzikas, ko citur nevarētu atrast, bet nu atsitos, ka maksāt tos 16 eur būtu par daudz, bet, kad meklēju Youtube ģimenes biedrus, neviens neatsaucās. varbūt tomēr vajag klausīties bandcamp. vai soundcloud, es atceros, ka Ansambli Mantu, Gati Ziemu, Chomsky Chess Club un Origo boys atklāju tieši soundcloud. man ļoti gribas noklausīties, piemēram, Kartāgu un vairāk no NSRD/Dzeltenajiem pastniekiem. jāsaņemas, jāsaņemas, jāsaņemas.

7.11.26 22:55 - [info]krissodze

Gribas vēl Minecraft paspēlēt :(((

7.11.26 11:44 - [info]nelabrit

Pašai par pārsteigumu šodien pamodos ap 9:30. Sākumā domāju, ka jāmēģina atkal iemigt, jo vakarā man jādodas uz dzimšanas dienu, bet no citas puses skatoties - domāju, ka būtu labi uzturēt sevi tonusā, jo vienā dienā jau tas darbs atradīsies. Nav man arī kur citur nemaz likties. Turklāt sāku justies jau pietiekami atkopusies no iepriekšējām darba vietām un daudz skaidrāk tagad saprotu savas robežas. Manifestēju atrast mierīgu darbiņu, kurā varētu visu dienu sēdēt un taisīt tikai dažādus vizuāļus (ideāli, ja kaut kam sakarīgam).

Visādi citādi domāju, ka man iet labi. Šorīt sanāca uzvārīt putru perfektajā konsistencē. Vakar biju uz trīs sarunām grāmatu svētku ietvaros. Bija tīri okey, bet mani ļoti mulsināja vecākās paaudzes uzvedība - telefoniem skaņa ieslēgta, klausuli paceļ turpat auditorijā (?) un pat nemēģina čukstēt, viena pensionāre sāka rakāties ļoti skaļi pa somu un tad vienā brīdī mētāt dažus no priekšmetiem. Šis viss notika tikai pirmajā lekcijā par ilustrētajiem žurnāliem 19.-20.gs. mijā, bet tāpat wtf. Mums bija vispār paredzēts doties augšā uz 5.stāvu apskatīt tos žurnālus dzīvē, bet pirms nodarbības beigām rcb filiālbibliotēkas kolektīvs "pūce" jeb "pūcītes" nolēma sveikt lektori (jo ir taču grāmatu svētki?? bet, ja godīgi, īsti nesapratu, kas un kāpēc), kura neveikli mēģināja norādīt, ka tam nav īsti pašlaik laika. Man visi šie uzvesties neprasmīgie pensionāri nedaudz nokaitināja un tāpēc nolēmu viņiem nepievienoties tālāk, bet būt atpakaļ laikus uz nākamo sarunu par to, kam raksta pētnieks. Tur par laimi bija jēdzīgāka publika.

7.11.26 08:29 - [info]xxzai4ixx

Kaut kas ir atrisinājis. Es jūtu level-up. Ir notikusi kāda notikumu attīstība.
Man negribas iet gulēt. Trijos jābūt LNB, Vienos trīsdesmit, tātad, jāiet dušā. Vēl jāpaēd.
Tātad jāceļas divpadsmitos. Trīs stundas miega. Okei. Bet kādreiz rakstniekam vajag arī laiku rakstīt! Kad sāku, nevaru to vienkārši izbeigt desmitos vakarā. Vai nu es daudz atpūšos un krāju spēkus, vai arī -- un es to nedaru TIK bieži -- vai arī es pieslēdzos tekstam, tekstam, tekstam, tekstam, to neinteresē laiks vai miegs, tagad ir brīdis, kad notiek teksts un es gribētu atbrīvoties no kaut kādas mini trauksmes vai vainas sajūtas par to.
Tas ir okei rakstniekam dažu labu reizi cauru nakti negulēt un no rīta rakstīt, jo visbiežāk tieši bezmiega nakšu rītos es beidzot jūtu gana lielu pasaules mieru lai varētu pieslēgties tekstam, tekstam, tekstam, ārpus laika.

Es gribētu tādā apsnigušā kotedžā mežā kādas nedēļas trīs vai divpadsmit ziemā ieiet pilnīgā bezlaika rakstīšanas pasaulē, tikai rakstīt, ēst, pīpēt, gulēt, kad nāk miegs, mīlēties, sēdēt zem egles, rakstīt, nekad neskatīties pulkstenī, iziet ārpus laika

6.11.26 12:26 - [info]nelabrit

Katru dienu domāju, ka tās ir pēdējās ceriņkrūma lapas zaros, bet patiesībā drīz rinķī būs jau nedēļa. Es pati arī turpinu mēģināt ievērot mierīgo režīmu. Sākumā par to domāju vairāk naudas taupīšanas nolūkā, bet tagad saprotu, ka man ir arī laiks pašai uzlādēties. Jāatzīst, ka pagaidām mans mierīgais režīms arī nav tik mierīgs, cik man vēl gribētos, bet nākamnedēļ gan man sanāk stabili pat divas tukšas dienas pēc kārtas un uz vairākiem kultūras pasākumiem esmu ieplānojusi pārmaiņas pēc doties viena. Varbūt to var saukt par noskaņošanos tumsai.

Visādi citādi jāpabeidz dzert kafiju, kaut kas jāuzēd, jāpievāc bik māja un tad jau jādodas uz grāmatu svētkiem. Es plānoju iet uz lekciju par ilustrētajiem latviešu žurnāliem 19.-20.gs. mijā, sarunu "kam raksta pētnieks?" un pieredzes stāstiem "kā es (ne)kļuvu par rakstnieku". Ceru varbūt tur arī atrast dāvanu, ko rīt uzdāvināt vienai dzimšanas dienas svinētājai.

6.11.26 08:00 - [info]buzmura

pamodos 7
mani nomoka daži jautājumi

6.11.26 00:21 - [info]buzmura

tiku atpakaļ pie velosipēda un nu pēc vairāku nedēļu pārtraukuma atkal minos
vienīgi šodien tāds īpaši spēcīgs daudzvirzienu vējš
nopūš visas lapas no kokiem, brienam dziļāk tuvāk ziemai

4.11.26 23:05 - [info]krissodze

Skatos X files. Domāju, ka šis ir satriecošs komforta seriāls, nesaprotu, kāpēc līdz šim neesmu līdz tam nonācis. Laikam savas smagavarības dēļ (kaudze sezonu, kaudze sēriju) tas liekas grūti pievarams, tomēr tā nemaz nav!

4.11.26 17:53 - [info]xxzai4ixx

ceturtdien pretī pilij pieķēdēju savu riteni un ceru, ka tas vēl tur mani gaida.

novembris, kā jau vienmēr, ir novembris. no grūtsirdības un melanholijas neizglāba ne D vitamīns, ne B vitamīns, ne jiu jitsu uz kuru neesmu bijusi nedēļu un man nav spēka. Jūtos ļoti skumja, bet tādā veidā, kādā skumja ir ābele, kurai jāatvadās no lapām, jau atkal jāatvadās no lapām un jācenšas nedomāt par to, kā skanēja vējš tām cauri šalkojot vasarā, kā krita gaisma un kādas ēnas tā zīmēja zālē.
Normālas novembra skumjas. Ļauties, nenodzerties, satikt draugus, katru dienu iziet no mājas, runāties, rakstīt, neielīst pārāk dziļi migā, nedomāt bēdīgas domas, tad jau labāk pierakstīt bēdīgas domas.

Nopirku 'zelta teļu', Līva Z. teica, ka man jādabū arī 'divpadsmit krēsli'. Vakar biju radio runāt par internetu un literatūru, nākošsestdien varēs klausīties. Izņēmu jaunos ziemas zābakus, kurus pasūtīju no vinted, tie nāca no Polijas un ir tieši tādi, kādus iztēlojos. Vakarā Aleponijā iepazināmies ar Poli, kuram ir baltkrievu saknes, un viņu ļoti aizrāva šie zābaki, tie esot eskimosu zābaki, tad mēs runājām par žečpošpolitu un dzeju, jo viņš ļoti ļoti cienot dzejniekus un, protams, tikko bija iepazinies ar Kormaku. Pēc brīža atnāca kolāžu A.R.., kurš, izrādās, visu šo kompāniju bija saticis jau no rīta; Kormaks paziņoja, ka tikko stāstījis Poļiem par 'maskava - gailīši', protams, man somā bija tieši šī grāmata, jo 'varbūt es esmu tik ļoti daudz elīna vendija ka visa pasaule sāk kļūt par elīnu vendiju' pēcāk prātoja A.R. Viss ir viens. Dzēru portvīnu un lūdzu bārmenim skaistu glāzīti ar kātiņu.

plānojām taisīt kolāžas bet beigās skatījāmies diapozitīvus un tad uzzīmējām ļoti skaistu zīmējumu; paralēli runājot par cipariem un sapņiem. Ir tāda atkritumu kaste, uz kuras vāka gluži kā Pepijas dobumā viņš regulāri atrodot mistiskas lietas. Līva mudināja viņu atdot man trīs ķīniešu tējas kastītes, tā nu man tagad ir trīs ķīniešu tējas kastītes. Nakts vidū saņēmu ziņu no V, pieprasot atbildi par mašīnu numurzīmēm, will not elaborate. Ejot gulēt, iztēlojos, ka pār mani plūst gaisma un Dievs mani sargā, jo es jūtos ļoti apjukusi, bet

nesen notrūka mans sarkanais diedziņš un es esmu uzpinusi jaunu. Ariadnaa ariadnaa

Šovakar laikam iešu uz Bolderāju satikt Au., kaut kas jāpaēd pa ceļam jo pārtieku no banāniem un piena spēka.

4.11.26 12:43 - [info]xxzai4ixx

(Saruna ar klientu paviljonā)
-- We also sell stamps here, you know
-- They are probably expensive
-- They are
-- I remember the days...
-- I do too. And they are not even pretty anymore. No birds. And think about the stamp collectors!
-- I never even thought about that... you know, there is a Latin saying -- Sic transit gloria mundi (Thus passes the glory of the world)
-- And it starts with stamps
-- It starts with stamps...

3.11.26 17:36 - [info]krissodze

"Since I left you" albums no The Avalanches ir nežēlīgi labs

3.11.26 09:46 - [info]nelabrit - labrīt!

Šodien diena sākās ļoti agri, jo O bija jāpavada uz 22.autobusa pieturu. Bāc, es arī gribētu būt tik relaksēta par plkst laikiem. Kopumā mums gāja ļoti jauki, bijām garā pastaigā pa Āgenskalnu un Torņakalnu, pēc tam bijām pilī (pirms tam tieši viņai teicu, ka tas ir bārs, kur ir liela iespēja, ka parunāsimies ar vēl kādu un tā arī notika) un tagad man pat nedaudz žēl, ka no savas puses nolēmu mūsu orģinālo plānu saīsināt no divām naktīm uz vienu. Tajā pašā laikā domāju, ka diez vai būtu izgājis tik labi, ja būtu sagaidījusi viņu sagurusi. Lai nu kā, paspējām jau sarunāt decembrī tikties Tartu, kur vispār man ir vēl cilvēki, kurus satikt.

Pirms gada neticētu, ja kāds teiktu, ka man tik labi un viegli viss saies ar socializēšanās iespējām igaunijā. Biju noskaņojusies, ka izveidot kontaktus vietā, kurā nedzīvoju, būs ļoti grūti un tuvu neiespējamam. Par to jau man ir prieciņš. Kaut kādā ziņā varbūt tāpēc man arī grūti noticēt, ka tagad pēkšņi man nesanāks atrast darbu (naudu). Tieši otrādi, man ir sajūta, ka viss beidzot sāk sastāties savās vietās. Pat par spīti pagājušās nedēļas melnajai līnijai. Šķietami, kā apstiprinājums tikko vēl dzīvoklī iespīdēja saulīte.

Tagad domāju, ka ir laiks vēl vienai kafijai, vēl vienai bulciņai un esmu apņēmusies pārtulkot vismaz vienu dzejoli priekš vakara kvīru literatūras tulkošanas darbnīcas. Nu, tas pārtulkojamais materiāls tikai vēl ir jāatrod, bet ir vēl tik agrs.

3.11.26 01:14 - [info]krissodze

Starp citu, nevaru beigt domāt par to, ka visi 2000šajos dzimušie (2000-2009) līdz 2027. g. beigām būs pilngadīgi. Šie ir vienīgie cilvēki, ar ko es sevi tā līdz galam asociēju pieredžu ziņā un nu jā...pieaugušo pasaule utt :D

2.11.26 16:15 - [info]divdabis - grāmatas

man nevajag jaunas grāmatas, es nevaru izlasīt jau savas četras iesāktās grāmatas, bet ļoti siekalojos par Kalnozola “Zobiem”, Glazovas “Ēsmu” un Kasima “Marijas grāmatu”. moš no algas nopirkšu grāmatu svētkos.

2.11.26 11:07 - [info]nelabrit

Pirmdiena. Novembris. Šorīt pamodos jau ap 10:00 no aukstuma. Biju netīšām atstājusi logu uz mazo vēdināšanas režīmu un dzīvoklis pa nakti bija tiešām kārtīgi izvēdinājies. Labā ziņa, ka tas ļāva beidzot mitruma līmenim nokrist uz 55%!! Par to jūtos ļoti labi. Gribētos iet uzvārīt arī kafiju un pagatavot brokastis, bet suns cieši iemidzis uz manām kājām un es nespēju izkustēties. Man ir maiga sirds. Ko padarīsi.

Šodien plānoju pieķerties tik tādiem maziem organizatoriskiem darbiņiem, jo man vēl jāpaspēj nedaudz uzkopt. Pārmaiņas pēc nevis es dodos, bet kāds atbrauks ciemos pie manis no igaunijas.

31.10.26 12:33 - [info]nelabrit

Man šodien ir tieši 0 ieplānotu darīšanu un tas man liek justies tik labi. Šo ierakstu arī veicu no savas gultas komfortiem. Jūtu, ka līdz ar saules gaismas mazināšanos ir mazinājusies arī mana sociālā baterija. Klausos ministry of echology albumu horizon un skatos, kā aiz loga ozolkokam krīt nost jau pēdējās brūnās lapas. Gribētu iegrimt gultas matracī un ap sevi aptīt trīs pūkainas segas kā kokona lapas.

30.10.26 16:02 - [info]nelabrit

Vakar biju uz ļoti produktīvu tikšanos ar E, sākām ar biznesa pusdienām tirgū un debrīfingu pilī. Tagad dzeru kokmuižas mate tējas dzērienu un mēģinu savākties, bet ne vairs vienotā veselumā, jo pēdējo reizi tas nebeidzās labi. Vēlāk vakarā ieplānots mājās uzņemt viesi. Līdz tam laikam derētu vēl aiziet uz veikalu pēc piena (rītdienas kafijai) un uzkodām (šim vakaram). Izjūtu nelielas koncentrēšanās problēmas, jo ceriņkrūmu aiz mana loga pārņēmis zvirbuļu bars. Tie lidinās šurpu turpu, augšā lejā, bet es jūtos, kā kaķis, kurš nespēj novērsties.

29.10.26 14:14 - [info]nelabrit

Vakar burtiski visu dienu nogulēju mājās un man tik sen nebija bijusi tāda diena. Diemžēl izgulējusies gan galīgi vēl nejūtos, bet noteikti ir kopumā labāk. Šodien brokastu laikā paralēli pildīju krustvārdu mīklu, jo sajutu nepieciešamību paasināt prātu. Paralēli klausījos interesantu sarunu vikerraadio par to, kā iet (vai precīzāk neiet) somugru tautām krievijā. Tagad lēnām jāsāk taisīties, jo pēcpusdienā man ir ieplānots tikties ar E. Pēc tam vajadzētu saņemties atbildēt diviem cilvēkiem whatsapp. Neteiktu, ka man būtu problēmas atbildēt uz ziņām laikus, bet citreiz no otras puses komunikācija ir tik lēna, ka man vienkārši pašai pazūd interese. Protams, es nesagaidu 24/7 pieejamību, bet, manuprāt, veidojot jaunus kontaktus tomēr ir svarīgi apmainīties ar entuziasmu. Visvairāk samulstu, kad piedāvājumu kaut ko darīt pat neierosināju es.

28.10.26 22:46 - [info]honeybee

Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu.

28.10.26 13:31 - [info]nelabrit

Okey, nu, man ir skaidrs, ka pasaule man sūta pašlaik zīmes ļoti dramatiskā veidā un es to vairs nedrīkstu ignorēt. Bail, kas vēl varētu notikt, ja kaut ko nesākšu darīt. Tikai īsti nesaprotu, kas tieši ir ieplānots. Kas man ir jādara un kā šis viss ir jāsaprot? Jūtu, ka priekšā ir grūtums. Ko vēl varētu nozīmēt tik īsā laikā saskarties ar divām tik absurdām situācijām? Peli un elektrošoku? Kurš uzlika toma un džerija kaseti? Šādi nav bijis tik ļoooti ilgi.

Gribēju arī piefiksēt, ka notikušas daudz labu lietu. Un tik labi, ka visām šīm grūtībām līdzās ir arī draugi. Es nezinu, ko iesāktu, ja būtu patiešām viena. Jāatzīst, ka pēc šīs pieredzes arī jūtos pārsteidzoši mierīgi, teiktu pat mierīgāk, nekā iepriekš. Ķermenis gan vēl būs jāpasaudzē. Bāc, tas bija tik stulbi. Šodien iešu uz veikalu iztērēt tos 20€, ko atradu uz zemes parkā, jo man kopš tās banknotes pacelšanas īsti neiet un es ticu enerģijām. Es vispār ticu daudz lietām. It īpaši es ticu labajam.

Šodienas plānā ir dienu pavadīt mierīgi. Orģinālais plāns bija kopā ar I doties mini pārgājienā pa juglu, bet jūtu, ka tomēr labāk priekš sevis būtu izvēlēties sēdošas aktivitātes. Ķermenim principā tāda lomku sajūta, tikai bez svīšanas (nice), tāpat nedaudz atsit nervu sabrukumu, tikai bez debīlām domām. Tā kā nejūtos arī pašlaik īpaši unikāli.

28.10.26 01:02 - [info]nelabrit

long story short: pirms teātra pieskāros atvērtai rozetei un dabūju elektrotriecienu cauri visam ķermenim. Sākumā tā bija tikai kņudēšana, bet vakaram ejot sāka palikt tikai sliktāk. Sapratu, ka drošāk būs tomēr aiziet uz stradiņiem. Jutu strauju sirdsdarbību, neregulāra palika arī elpošana, sāka pat tā kā tirpt seja. Krč, sabijos un gāju uz slimnīcu. Tieši viņu mājaslapā bija rakstīts, ka vispār šādās situācijās ir jāzvana ātrajiem, bet tik slikti arī nebija un tomēr man arī nav tālu jāiet. Tur nosēdēju kādu stundu rindā. Norm. Iegāju kabinetā un ārsta palīdze uzreiz man sāka teikt, ka šis aizņems visu nakti un vai man tiešām tas ir nepieciešams? (?) Viņa pat nepajautāja, kā es to dabūju gatavu. Tā jau jutos slikti… Saku, ka nezinu vai man tas ir nepieciešams, bet internetā ir rakstīts, ka elektrotraumas ir ļoti nopietnas un dzīvībai bīstamas pazīmes var sākties 24h laikā pēc tam, kuras man tajā brīdī bija praktiski visas(!!) Teicu, ka gribētu, lai viņa man pasaka vai man tas ir nepieciešams, bet viņa man teica, ka tikai es zinot, kas man ir nepieciešams. Neatceros vairs visas detaļas, jo viņa divas vai trīs reizes vēl uzsvēra, ka “esmu TAČU VISU izlasījusi internetā” un ka “esmu ĻOTI gudra arī pati”(ko tas vispār nozīmē?). Kaut ko mēģināju taisnoties, ka man ar šādu lietu nav bijusi saskare iepriekš un tāpēc es meklēju informāciju, bet man no tā visa pasākuma ar viņu sākās īsta panikas lēkme, tāpēc piecēlos, pateicu “jums noteikti taisnība, es patiešām esmu ļoti uztraukta, es jūtu, ka labāk es iešu” un aizgāju projām. Apģērbu āra drēbes tikai jau ārpus slimnīcas. Tad es gāju pa āgenskalnu kā kaut kāds saštirījies nariks (tīri gaitas ziņā, atceros, ka atsitos pret mājas stūriem), ļoti trūka arī gaiss, līdz man gar gājām noskrēja milzīga, gigantiska, rīgas centra izmēra žurka, salecos, nokāpu no ietves un, protams, mani bik aizķēra vienīgā garām braucošā mašīna, bet no viņas taures skaņas atčokņījos, tā kā beigās tādā ziņā viss labi. Tagad rakstu šo tekstu un redzu, ka nav tomēr kaut kas labi, jo es redzu pleķus kādus redz, kad acis aiztaisa ciet, bet par laimi ne visu laiku. Ķermenis jūtas, kā sadzēries, bet prāts tāds it kā nebūtu gulējusi 24h. Neesmu pat tagad vairs droša vai man nepieciešama vairāk parasta vai psihoneiroloģiskā slimnīca. Nedomāju, ka mana sirds šonakt apstāsies, bet, ja nu tomēr, tad visa vaina uz ārsta palīdzi no 1.kabineta. Paldies autovadītājam, kas mani gandrīz nobrauca, jo reāli tik ātri tikt ārā no tāda prāta stāvokļa bija ļoti respektabli. Varbūt nopirkšu sev kaut kad arī tauri, ko turēt mājās šādiem neparedzētiem apstākļiem.

28.10.26 00:27 - [info]xxzai4ixx

O, mēness. O, asinis. Jūs esat klāt. Auuuu! Gaudo vilcene. Viņa šovakar uzvārīja frikadeļu zupu un pabaroja Lauriņu

27.10.26 19:52 - [info]buzmura

garastāvokli uzlaboja meitene drogās, kura, kamēr skenēja smaržīgas ziepes, sejas toniku un paketes, izteica komplimentu manam pīrsingam. es savukārt viņai arī atbildēju ar komplimentu viņas diviem simetriskajiem pīrsingiem katrā mutes stūrī

27.10.26 15:13 - [info]xxzai4ixx

Apmēram precīzi diennakti pēc tam, kad nolēmu uz kādu laiku paņemt pauzi uz cipariem (visu laiku pamanu mašīnu numurzīmes) es, protams, uz Elizabetes ielas citu citai blakus ieraugu trīs mašīnas ar numuru 6000

27.10.26 15:03 - [info]xxzai4ixx

Ļoti gaidu, kad man ieskaitīs naudu, jo man ļoti vajag jaunas drēbes. Gribu nopirkt termoveļu Dekatlonā, vēl man vajag siltas, krāsainas zeķubikses; man saplīsa rāvējslēdzis labajām džinsām -- jāsalabo tās un jādabū vēlvienas rezerves bikses, jo tagad esmu galīgi bez bixām (ha hā).
Vēl es gribētu atrast vismaz trīs jaunus drēbju komplektus, kurus vilkt dienās, kad jābūt laukā no mājas vai darbā, jo esmu jau izsmēlusi savu kolekciju (un esmu atdevusi gandrīz visas savas drēbes -- Bīstos pārlieku ātri nonēsāt savu smalko plūmju krāsas kostīmu.

Sajutos bēdīgi un pārvliku kurpes, tagad bēdājos itāļu firmas augstpapēžu kurpēs ar zelta sprādzi uz purngala.

27.10.26 14:50 - [info]xxzai4ixx - UN

pirmdien netiku uz jiu-jitzu treniņu, jo klepoju. un rīt netikšu, jo jau jūtu, kā kuru katru brīdi sāksies mēnešreizes. Jūtu to tajā, kā naktī jau sākās pirmās kontrakcijas dzemdē, tajā, cik smagi un aptveroši ir emocionāli afektīvie stāvokļi. Tie tiešām uznāk kā mākonis, vai drīzāk -- mākoņu mētelis? Tā ir kā bieza savāda vilna, kas piepeši apņem visu ķermeni, bet tai ir nomākušās(?galotne) mākoņa īpašības. Es jūtu, kā tās mani aptver, piespiež pie zemes, piepilda ausis, tajā ir savāds komforts, tas ir kā ielīst maigi zumošā bišu pūznī, tikai bez dzeloņiem.
Varbūt tajā ir komforts, lai gan tas ir sāpīgs komforts. Dažbrīd mākonim piemīt superspēja kā ar skābi noēst visu manu metaforiskās, psiholoģiskās ādas aizsargkārtu, un es esmu pilnīgi nodīrāta, atvērta pilnīgi visiem impulsiem, kurus pasaule spējīga dot -- tie pat nav jādod personīgi man, tie kā nejauši vēji dauza ar pletnēm (cik DRAMATISKI) -- vienlaikus arī nav dramatiski.
Kaut kāda racionalitāte, dzimusi caur ciešanām, man ļauj šos stāvokļus pārdzīvot arvien vieglāk, bez ilgstošām sekām. Atmiņas par to, kā bija pirms astoņiem, piemēram, gadiem, šķiet kā atmiņas par kādu citu cilvēku. Manas kājas turas pie zemes, man ir mugurkauls, man ir miesa, man ir audi, tie manis satur kopā un pietur pie zemes.

Tajā ir kaut kāds spēks. Es zinu, ka varu izturēt.
Bet viss tāpat ir netaisnīgi un es gribētu, lai kāds mani pažēlo un saprot, ka esmu mazliet nabadziņš brīžam.

27.10.26 12:57 - [info]xxzai4ixx - nē, nevar būt, ka tā ir sakrītība

PMS - PilnMēnesS????

27.10.26 13:04 - [info]nelabrit

Jūtu, ka palēnām ieslīgstu nelielā rutīnā, bet pārmaiņas pēc tādā, kuru man nebūtu iebildumu vēl kādu laiku saglabāt, ja vien nevajadzētu atrast darbu. Vispār vakardien man zvanīja no vienas vietas, lai uzaicinātu uz nākamo atlases kārtu (no kopā četrām kārtām!!), bet man tā saruna likās tik savāda un neesmu arī droša vai man gribas strādāt darba vietā, kas par savu pieeju izvēlas veikt telefona ātrās intervijas. Nav jau gluži tā, ka es staigātu apkārt un visu laiku prātā pārcilātu domas par to, kas mani motivēja pieteikties konkrēti uz x, y, z. Vēl saprastu, ja tie piedāvātie atalgojumi būtu tikpat motivējoši... Zinu, ka man vairs nav atlicis pārāk daudz laika bezdarbniekos, bet intuitīvi jūtu, ka šāds nebūs mans iznākums.

Vēl vakar neplānoti satiku sen nesatikto I. Kopā aizgājām uz pili un kādas 2h nosēdējām terasē. Ēdām pāri palikušo kūku no teātra. It kā bija auksti, bet it kā nē. Jebkurā gadījumā pabūt svaigā gaisā ir ļoti veselīgi arī vēlā rudenī. Pēc tam vēl izgāju kārtīgā pastaigā ar suni.

Šodienas plānā ir mēģināt savākties vienotā veselumā un vakarā aiziet uz haltūru teātrī.

26.10.26 17:41 - [info]xxzai4ixx - Mark, a yen, a buck or a pound....

Šī diena ir strauji uzlabojusies. Normālu dopamīna būstu iedeva apsveikums no Liberta par KKF, (es jau biju paspējusi aizmirst, ka šodien paziņo rezultātus) un jē!! kā tomēr nauda var uzlabot garastāvokli nabaga māxliniekam.... Tomēr noskaņojumu vēl jo noturīgi labvēlīgāku padarīja rimtie tīrīšanas darbi paviljonā indiešu mūzikas pavadībā -- ar putekļu slotiņu slaucīju putekļus no itāļu kapara lampām un bronzas svečturiem no Holandes, koka skapjiem ar ziedu izgrebumiem no divdesmitā gadsimta sākuma.... ņam ņam ņam ņam ņam. Cilvēku nebija daudz, E man iemācīja, kā aplīmēt dāvanu kastītes ar filigrānām zelta uzlīmītēm. Zelts, zelts zelts. moņi moņi moņi!

26.10.26 15:34 - [info]nelabrit

Laiks nedaudz atgriezties realitātē. Pašlaik dzeru kafiju un ēdu hurmu. Cenšos noskaņoties produktīvai dienai. No vakardienas ieplānotajiem uzdevumiem beigās izpildīju tikai trīs, bet sev piedodu, jo tomēr situācija nedēļas nogalē bija neordināra. Varbūt vienīgi es varēju mēģināt pamosties agrāk par 12:00, lai diena būtu garāka. Man vēl vēlā pēcpusdienā jāiet satikt L, lai gan viņa arī rakstīja, ka ir apslimusi, kas visdrīzāk nozīmē, ka mēs netiksimies. Pati šodien arī esmu nošķaudījusies jau šķiet trīs vai četras reizes. Ja debesis nevilktos tik uzkrītoši uz lietu, tad varētu vēl silti saģērbties un pasēdēt ķīpsalas krūmos.

Šo pārsteidzoši ļoti piepildīto un saulaino vasaru esmu palaidusi vaļā sev netipiski viegli. Nedaudz sabiedēju pati sevi ar šo vieglumu. Šonedēļ aprit arī trīs gadi kopš atkal dzīvoju pārdaugavā. Par spīti visām likstām, kas te notikušas, mitruma līmeņiem, utt, man arī ir sajūta, ka nekad neesmu jutusies kaut kur tik labi, cik labi jūtos šeit. Ja man būtu jāpārvācas, tad man tas būtu jādara ar patiešām smagu sirdi.

26.10.26 12:27 - [info]xxzai4ixx

ok es negribu izklausities traka, bet tikko tiriju darba tualeti un tad izlida milzigs zirneklis un man ir loti loti bail no zirnekliem vai ne un es stavu atverusi durvis aiz vinam un man reali bail nevaru pakusteties un vins ir liels nu ka divi ikski vismaz un tad es saku vinam teikt yo zirnekli es tiesam negribu tev darit pari bet man no tevis ir LOTI bail un ja tu man tuvosies es tevi nogalinasu bet es NEGRIBU tevi nogalinat tapec butu labak ja tu pazustu no manam acim un es tevi neredzetu jo manas bailes ir LIELAS un ja tu man tuvosies es tevi NOGALINASU tapec ludzu ludzu ielien kaut kada ala



un goda vards vins nema un aizlida aiz sienas fliizes

26.10.26 10:42 - [info]xxzai4ixx - trauslums

Šodien nāk bimba. Šodien jāstrādā. Jūtos tā, it kā man nebūtu ādas, varbūt tāda knapa membrāniņa kā mandarīna daiviņai. Nē, pat tā ir biezāka.
Visu nedēļas nogali gulēju un klepoju. Visu nedēļas nogali biju midziņā, aliņā, prom prom prom. Visu nedēļas nogali ēdām vārītas olas un raudājām, tad gulējām un klepojām, tad masējām kājiņas, rociņas, sprandu un muguru, dibena muskuļus, drīz zināsim visus viensotra muskuļus labāk par savējiem.

Šonakt pilnmēness, modos nakts vidū, bet vai tad tā ir mošanās nakts vidū un vai tas skaitās kā pusmiegs, un cik miega man ir bijis un vai esmu izgulējusies vai ne, ja esmu visu nedēļas nogali bijusi pus-nomodā, pus-guļus? Mēs saspiežam viens otra rokas un tās savienojas kā elektrības vadi, ir vieglāk sasildīt to, ko esi aptvēris ar savām plaukstām, piespiedis ciešī klāt.

Šodien ir šūpas, nāk raudiens, sēžu aiz kases un jūtos ievainojama un trausla, jūtos kā visplānākā stikla trauciņš, stikla putniņš, stikla svilpaunieks kurā raud vējš. Gribu ielīst lielā sudraba olā, gribu no visa paslēpties, gribu, lai man apkārt ir bruņas, gribu, lai bruņas ir taisītas no tavām rokām un kājām un vēdera, gribu raudāt.

Braucu ar taksi uz darbu, aizvakar naktī lūdzu tev atvest no naktspastaigas naktspuķes un tu tumsā salasīji pušķi ar kādām sešām dažādām oktobra puķēm (šobrīd no manām acīm aktīvi spiežas asaras; ak esmu tik viegli aizkustināma šodien), tostarp Impatiens glandulifera, invazīvs, skaists, mežonīgs augs, kas pie mums atnācis no Himalaju kalniem un zied no Maija līdz rudens salnām. Tā ziedi izskatās kā mazas orhidejas, augustā mēs gulējām zem to krūmiem Salacas krastā un skatījāmies, kā kamenes lien iekšā makstveidīgajos ziedos, nu, galu galā, visi ziedi ir seksuāli orgāni; ko Žižeks tur teica reiz par puķēm?

es paņēmu taksī līdzi vienu zariņu rozā krizantēmas. Skatos uz to un mēģinu nebimbāt. No rīta bučojāmies, tu biji izkāpis no dušas un no tevis vēl pilēja ūdens, gandrīz kā bučoties lietū. Ieelpa-izelpa-ieelpa. Šodien un rīt strādāju, varat apciemot.

26.10.26 08:26 - [info]buzmura

ļoti daudz domāju, ejot gulēt. un tā normāli arī neizgulējos
kopumā īgns rīts, esmu nedaudz apvainojusies uz pasauli

25.10.26 15:29 - [info]motna - cau

sodien loti laba diena kura iedzert d vitaminu

25.10.26 13:22 - [info]nelabrit

Par laimi jūtos jau mierīgāk. Vakar aizbraucu vēl ar ričuku uz centru, satiku draudziņus, parunājāmies un palika labāk.

Šodienas plānā:
- aizbraukt uz imantas depo
- sapūst visas atrodamās šķirbas
- uzrakstīt draft e-pastu
- sakārtot kalendāru
- uzmazgāt grīdas
- paēst
Powered by Sviesta Ciba