8.11.26 01:42 -
tuvojas Spotify Wrapped, un es domāju, ka īsti tomēr neesmu piepildījusi šī gada apņemšanos pamēģināt paklausīties mūziku ne-Spotify. kur tā ideja pazuda? |
8.11.26 01:42 -
tuvojas Spotify Wrapped, un es domāju, ka īsti tomēr neesmu piepildījusi šī gada apņemšanos pamēģināt paklausīties mūziku ne-Spotify. kur tā ideja pazuda? |
7.11.26 11:44 -
Pašai par pārsteigumu šodien pamodos ap 9:30. Sākumā domāju, ka jāmēģina atkal iemigt, jo vakarā man jādodas uz dzimšanas dienu, bet no citas puses skatoties - domāju, ka būtu labi uzturēt sevi tonusā, jo vienā dienā jau tas darbs atradīsies. Nav man arī kur citur nemaz likties. Turklāt sāku justies jau pietiekami atkopusies no iepriekšējām darba vietām un daudz skaidrāk tagad saprotu savas robežas. Manifestēju atrast mierīgu darbiņu, kurā varētu visu dienu sēdēt un taisīt tikai dažādus vizuāļus (ideāli, ja kaut kam sakarīgam). |
7.11.26 08:29 -
Kaut kas ir atrisinājis. Es jūtu level-up. Ir notikusi kāda notikumu attīstība. |
6.11.26 12:26 -
Katru dienu domāju, ka tās ir pēdējās ceriņkrūma lapas zaros, bet patiesībā drīz rinķī būs jau nedēļa. Es pati arī turpinu mēģināt ievērot mierīgo režīmu. Sākumā par to domāju vairāk naudas taupīšanas nolūkā, bet tagad saprotu, ka man ir arī laiks pašai uzlādēties. Jāatzīst, ka pagaidām mans mierīgais režīms arī nav tik mierīgs, cik man vēl gribētos, bet nākamnedēļ gan man sanāk stabili pat divas tukšas dienas pēc kārtas un uz vairākiem kultūras pasākumiem esmu ieplānojusi pārmaiņas pēc doties viena. Varbūt to var saukt par noskaņošanos tumsai. |
4.11.26 23:05 -
Skatos X files. Domāju, ka šis ir satriecošs komforta seriāls, nesaprotu, kāpēc līdz šim neesmu līdz tam nonācis. Laikam savas smagavarības dēļ (kaudze sezonu, kaudze sēriju) tas liekas grūti pievarams, tomēr tā nemaz nav! |
4.11.26 17:53 -
ceturtdien pretī pilij pieķēdēju savu riteni un ceru, ka tas vēl tur mani gaida. |
4.11.26 12:43 -
(Saruna ar klientu paviljonā) |
3.11.26 17:36 -
"Since I left you" albums no The Avalanches ir nežēlīgi labs |
3.11.26 09:46 -
Šodien diena sākās ļoti agri, jo O bija jāpavada uz 22.autobusa pieturu. Bāc, es arī gribētu būt tik relaksēta par plkst laikiem. Kopumā mums gāja ļoti jauki, bijām garā pastaigā pa Āgenskalnu un Torņakalnu, pēc tam bijām pilī (pirms tam tieši viņai teicu, ka tas ir bārs, kur ir liela iespēja, ka parunāsimies ar vēl kādu un tā arī notika) un tagad man pat nedaudz žēl, ka no savas puses nolēmu mūsu orģinālo plānu saīsināt no divām naktīm uz vienu. Tajā pašā laikā domāju, ka diez vai būtu izgājis tik labi, ja būtu sagaidījusi viņu sagurusi. Lai nu kā, paspējām jau sarunāt decembrī tikties Tartu, kur vispār man ir vēl cilvēki, kurus satikt. |
2.11.26 16:15 -
man nevajag jaunas grāmatas, es nevaru izlasīt jau savas četras iesāktās grāmatas, bet ļoti siekalojos par Kalnozola “Zobiem”, Glazovas “Ēsmu” un Kasima “Marijas grāmatu”. moš no algas nopirkšu grāmatu svētkos.
|
2.11.26 11:07 -
Pirmdiena. Novembris. Šorīt pamodos jau ap 10:00 no aukstuma. Biju netīšām atstājusi logu uz mazo vēdināšanas režīmu un dzīvoklis pa nakti bija tiešām kārtīgi izvēdinājies. Labā ziņa, ka tas ļāva beidzot mitruma līmenim nokrist uz 55%!! Par to jūtos ļoti labi. Gribētos iet uzvārīt arī kafiju un pagatavot brokastis, bet suns cieši iemidzis uz manām kājām un es nespēju izkustēties. Man ir maiga sirds. Ko padarīsi. |
31.10.26 12:33 -
Man šodien ir tieši 0 ieplānotu darīšanu un tas man liek justies tik labi. Šo ierakstu arī veicu no savas gultas komfortiem. Jūtu, ka līdz ar saules gaismas mazināšanos ir mazinājusies arī mana sociālā baterija. Klausos ministry of echology albumu horizon un skatos, kā aiz loga ozolkokam krīt nost jau pēdējās brūnās lapas. Gribētu iegrimt gultas matracī un ap sevi aptīt trīs pūkainas segas kā kokona lapas. |
30.10.26 16:02 -
Vakar biju uz ļoti produktīvu tikšanos ar E, sākām ar biznesa pusdienām tirgū un debrīfingu pilī. Tagad dzeru kokmuižas mate tējas dzērienu un mēģinu savākties, bet ne vairs vienotā veselumā, jo pēdējo reizi tas nebeidzās labi. Vēlāk vakarā ieplānots mājās uzņemt viesi. Līdz tam laikam derētu vēl aiziet uz veikalu pēc piena (rītdienas kafijai) un uzkodām (šim vakaram). Izjūtu nelielas koncentrēšanās problēmas, jo ceriņkrūmu aiz mana loga pārņēmis zvirbuļu bars. Tie lidinās šurpu turpu, augšā lejā, bet es jūtos, kā kaķis, kurš nespēj novērsties. |
29.10.26 14:14 -
Vakar burtiski visu dienu nogulēju mājās un man tik sen nebija bijusi tāda diena. Diemžēl izgulējusies gan galīgi vēl nejūtos, bet noteikti ir kopumā labāk. Šodien brokastu laikā paralēli pildīju krustvārdu mīklu, jo sajutu nepieciešamību paasināt prātu. Paralēli klausījos interesantu sarunu vikerraadio par to, kā iet (vai precīzāk neiet) somugru tautām krievijā. Tagad lēnām jāsāk taisīties, jo pēcpusdienā man ir ieplānots tikties ar E. Pēc tam vajadzētu saņemties atbildēt diviem cilvēkiem whatsapp. Neteiktu, ka man būtu problēmas atbildēt uz ziņām laikus, bet citreiz no otras puses komunikācija ir tik lēna, ka man vienkārši pašai pazūd interese. Protams, es nesagaidu 24/7 pieejamību, bet, manuprāt, veidojot jaunus kontaktus tomēr ir svarīgi apmainīties ar entuziasmu. Visvairāk samulstu, kad piedāvājumu kaut ko darīt pat neierosināju es. |
28.10.26 22:46 -
Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu. |
28.10.26 13:31 -
Okey, nu, man ir skaidrs, ka pasaule man sūta pašlaik zīmes ļoti dramatiskā veidā un es to vairs nedrīkstu ignorēt. Bail, kas vēl varētu notikt, ja kaut ko nesākšu darīt. Tikai īsti nesaprotu, kas tieši ir ieplānots. Kas man ir jādara un kā šis viss ir jāsaprot? Jūtu, ka priekšā ir grūtums. Ko vēl varētu nozīmēt tik īsā laikā saskarties ar divām tik absurdām situācijām? Peli un elektrošoku? Kurš uzlika toma un džerija kaseti? Šādi nav bijis tik ļoooti ilgi. |
28.10.26 01:02 -
long story short: pirms teātra pieskāros atvērtai rozetei un dabūju elektrotriecienu cauri visam ķermenim. Sākumā tā bija tikai kņudēšana, bet vakaram ejot sāka palikt tikai sliktāk. Sapratu, ka drošāk būs tomēr aiziet uz stradiņiem. Jutu strauju sirdsdarbību, neregulāra palika arī elpošana, sāka pat tā kā tirpt seja. Krč, sabijos un gāju uz slimnīcu. Tieši viņu mājaslapā bija rakstīts, ka vispār šādās situācijās ir jāzvana ātrajiem, bet tik slikti arī nebija un tomēr man arī nav tālu jāiet. Tur nosēdēju kādu stundu rindā. Norm. Iegāju kabinetā un ārsta palīdze uzreiz man sāka teikt, ka šis aizņems visu nakti un vai man tiešām tas ir nepieciešams? (?) Viņa pat nepajautāja, kā es to dabūju gatavu. Tā jau jutos slikti… Saku, ka nezinu vai man tas ir nepieciešams, bet internetā ir rakstīts, ka elektrotraumas ir ļoti nopietnas un dzīvībai bīstamas pazīmes var sākties 24h laikā pēc tam, kuras man tajā brīdī bija praktiski visas(!!) Teicu, ka gribētu, lai viņa man pasaka vai man tas ir nepieciešams, bet viņa man teica, ka tikai es zinot, kas man ir nepieciešams. Neatceros vairs visas detaļas, jo viņa divas vai trīs reizes vēl uzsvēra, ka “esmu TAČU VISU izlasījusi internetā” un ka “esmu ĻOTI gudra arī pati”(ko tas vispār nozīmē?). Kaut ko mēģināju taisnoties, ka man ar šādu lietu nav bijusi saskare iepriekš un tāpēc es meklēju informāciju, bet man no tā visa pasākuma ar viņu sākās īsta panikas lēkme, tāpēc piecēlos, pateicu “jums noteikti taisnība, es patiešām esmu ļoti uztraukta, es jūtu, ka labāk es iešu” un aizgāju projām. Apģērbu āra drēbes tikai jau ārpus slimnīcas. Tad es gāju pa āgenskalnu kā kaut kāds saštirījies nariks (tīri gaitas ziņā, atceros, ka atsitos pret mājas stūriem), ļoti trūka arī gaiss, līdz man gar gājām noskrēja milzīga, gigantiska, rīgas centra izmēra žurka, salecos, nokāpu no ietves un, protams, mani bik aizķēra vienīgā garām braucošā mašīna, bet no viņas taures skaņas atčokņījos, tā kā beigās tādā ziņā viss labi. Tagad rakstu šo tekstu un redzu, ka nav tomēr kaut kas labi, jo es redzu pleķus kādus redz, kad acis aiztaisa ciet, bet par laimi ne visu laiku. Ķermenis jūtas, kā sadzēries, bet prāts tāds it kā nebūtu gulējusi 24h. Neesmu pat tagad vairs droša vai man nepieciešama vairāk parasta vai psihoneiroloģiskā slimnīca. Nedomāju, ka mana sirds šonakt apstāsies, bet, ja nu tomēr, tad visa vaina uz ārsta palīdzi no 1.kabineta. Paldies autovadītājam, kas mani gandrīz nobrauca, jo reāli tik ātri tikt ārā no tāda prāta stāvokļa bija ļoti respektabli. Varbūt nopirkšu sev kaut kad arī tauri, ko turēt mājās šādiem neparedzētiem apstākļiem. |
27.10.26 19:52 -
garastāvokli uzlaboja meitene drogās, kura, kamēr skenēja smaržīgas ziepes, sejas toniku un paketes, izteica komplimentu manam pīrsingam. es savukārt viņai arī atbildēju ar komplimentu viņas diviem simetriskajiem pīrsingiem katrā mutes stūrī |
27.10.26 15:13 -
Apmēram precīzi diennakti pēc tam, kad nolēmu uz kādu laiku paņemt pauzi uz cipariem (visu laiku pamanu mašīnu numurzīmes) es, protams, uz Elizabetes ielas citu citai blakus ieraugu trīs mašīnas ar numuru 6000 |
27.10.26 15:03 -
Ļoti gaidu, kad man ieskaitīs naudu, jo man ļoti vajag jaunas drēbes. Gribu nopirkt termoveļu Dekatlonā, vēl man vajag siltas, krāsainas zeķubikses; man saplīsa rāvējslēdzis labajām džinsām -- jāsalabo tās un jādabū vēlvienas rezerves bikses, jo tagad esmu galīgi bez bixām (ha hā). |
27.10.26 14:50 -
pirmdien netiku uz jiu-jitzu treniņu, jo klepoju. un rīt netikšu, jo jau jūtu, kā kuru katru brīdi sāksies mēnešreizes. Jūtu to tajā, kā naktī jau sākās pirmās kontrakcijas dzemdē, tajā, cik smagi un aptveroši ir emocionāli afektīvie stāvokļi. Tie tiešām uznāk kā mākonis, vai drīzāk -- mākoņu mētelis? Tā ir kā bieza savāda vilna, kas piepeši apņem visu ķermeni, bet tai ir nomākušās(?galotne) mākoņa īpašības. Es jūtu, kā tās mani aptver, piespiež pie zemes, piepilda ausis, tajā ir savāds komforts, tas ir kā ielīst maigi zumošā bišu pūznī, tikai bez dzeloņiem. |
27.10.26 13:04 -
Jūtu, ka palēnām ieslīgstu nelielā rutīnā, bet pārmaiņas pēc tādā, kuru man nebūtu iebildumu vēl kādu laiku saglabāt, ja vien nevajadzētu atrast darbu. Vispār vakardien man zvanīja no vienas vietas, lai uzaicinātu uz nākamo atlases kārtu (no kopā četrām kārtām!!), bet man tā saruna likās tik savāda un neesmu arī droša vai man gribas strādāt darba vietā, kas par savu pieeju izvēlas veikt telefona ātrās intervijas. Nav jau gluži tā, ka es staigātu apkārt un visu laiku prātā pārcilātu domas par to, kas mani motivēja pieteikties konkrēti uz x, y, z. Vēl saprastu, ja tie piedāvātie atalgojumi būtu tikpat motivējoši... Zinu, ka man vairs nav atlicis pārāk daudz laika bezdarbniekos, bet intuitīvi jūtu, ka šāds nebūs mans iznākums. |
26.10.26 17:41 -
Šī diena ir strauji uzlabojusies. Normālu dopamīna būstu iedeva apsveikums no Liberta par KKF, (es jau biju paspējusi aizmirst, ka šodien paziņo rezultātus) un jē!! kā tomēr nauda var uzlabot garastāvokli nabaga māxliniekam.... Tomēr noskaņojumu vēl jo noturīgi labvēlīgāku padarīja rimtie tīrīšanas darbi paviljonā indiešu mūzikas pavadībā -- ar putekļu slotiņu slaucīju putekļus no itāļu kapara lampām un bronzas svečturiem no Holandes, koka skapjiem ar ziedu izgrebumiem no divdesmitā gadsimta sākuma.... ņam ņam ņam ņam ņam. Cilvēku nebija daudz, E man iemācīja, kā aplīmēt dāvanu kastītes ar filigrānām zelta uzlīmītēm. Zelts, zelts zelts. moņi moņi moņi! |
26.10.26 15:34 -
Laiks nedaudz atgriezties realitātē. Pašlaik dzeru kafiju un ēdu hurmu. Cenšos noskaņoties produktīvai dienai. No vakardienas ieplānotajiem uzdevumiem beigās izpildīju tikai trīs, bet sev piedodu, jo tomēr situācija nedēļas nogalē bija neordināra. Varbūt vienīgi es varēju mēģināt pamosties agrāk par 12:00, lai diena būtu garāka. Man vēl vēlā pēcpusdienā jāiet satikt L, lai gan viņa arī rakstīja, ka ir apslimusi, kas visdrīzāk nozīmē, ka mēs netiksimies. Pati šodien arī esmu nošķaudījusies jau šķiet trīs vai četras reizes. Ja debesis nevilktos tik uzkrītoši uz lietu, tad varētu vēl silti saģērbties un pasēdēt ķīpsalas krūmos. |
26.10.26 12:27 -
ok es negribu izklausities traka, bet tikko tiriju darba tualeti un tad izlida milzigs zirneklis un man ir loti loti bail no zirnekliem vai ne un es stavu atverusi durvis aiz vinam un man reali bail nevaru pakusteties un vins ir liels nu ka divi ikski vismaz un tad es saku vinam teikt yo zirnekli es tiesam negribu tev darit pari bet man no tevis ir LOTI bail un ja tu man tuvosies es tevi nogalinasu bet es NEGRIBU tevi nogalinat tapec butu labak ja tu pazustu no manam acim un es tevi neredzetu jo manas bailes ir LIELAS un ja tu man tuvosies es tevi NOGALINASU tapec ludzu ludzu ielien kaut kada ala |
26.10.26 10:42 -
Šodien nāk bimba. Šodien jāstrādā. Jūtos tā, it kā man nebūtu ādas, varbūt tāda knapa membrāniņa kā mandarīna daiviņai. Nē, pat tā ir biezāka. |