Kurvjzieža kontemplācijas

krii

8.4.09 19:54

Tikko apēdu pēdējo no brokastīm pāri palikušo pankūku. Brokastis, cita starpā jāatzīst, bija lieliskas, un, to sakot, es neplātos, jo tās negatavoju pati.
Miltu izstrādājumi strauji ienāk manā dzīvē. Sestdien dabūšu to apkārtklīstošo iejavu (Hermanis, alias Jeruzalemes maize, alias Pečoru maize), jo nespēju atteikt ļoti bēdīgai draudzenei. Kas notiek, ja viņu nav, kam dot tālāk? Viņš savairojas, pārņem dzīvokli, atņem tev atslēgas un turpina kaldināt pilsētas iekarošanas plānus?

• 12 raksta
• ir doma

• kuminjsh

  8.4.09 20:53

  

  Ai nezinu, manā bērnībā mammai tas Hermanis glabājās burkā vienkārši - daļu izcepa, biki atstāja, lai atkal uzrūgst līdz vajadzīgajam daudzumam, un tad cepa to keksu atkal, regulāri. cik atceros, garšīgs bija. Un tā tas Hermanis dzīvoja kādu gadu virtuves aukstajā skapī, kamēr vienreiz kļūdas pēc iznīka;)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    8.4.09 21:01

    

    Nu re - tad jau Tu māki ar viņu apieties! Es dalīšos ar Tevi, tikko viņš paaugsies!

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • kuminjsh

      8.4.09 21:03

      

      Neiebilstu;) Man nav bijības pret šo emmmm augu, jāpajauta tikai mammai pa Lieldienām, kāda bija viņas recepte;)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        8.4.09 21:06

        

        Es vēl nezinu, kad man viņš būs dalāms, bet kaut kad jaunnedēļ uz beigām laikam.
        Un var jau būt, ka šitas ir kāda bišķi cita pasuga, nekā tas, ko mūsu mammas baroja un cepa?

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • kuminjsh

          8.4.09 21:07

          

          Nu gan jau ka daudz neatšķiras;) Un tas garšīgums viņam tiek piedots no olām, sviesta un cukura;))))

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais