Ai nezinu, manā bērnībā mammai tas Hermanis glabājās burkā vienkārši - daļu izcepa, biki atstāja, lai atkal uzrūgst līdz vajadzīgajam daudzumam, un tad cepa to keksu atkal, regulāri. cik atceros, garšīgs bija. Un tā tas Hermanis dzīvoja kādu gadu virtuves aukstajā skapī, kamēr vienreiz kļūdas pēc iznīka;)